|
Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien pašvaldībā tikās ar piecu atkritumuapsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvjiem, kas līdz šim brīvas konkurences apstākļos nodrošinājuši atkritumu izvešanu pilsētā - SIA "L&T", SIA "EKO Rīga", SIA "Ragn-Sells", SIA "Vides pakalpojumu grupa" -, kā arī Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāju. Tikšanās gaitā diskutēts par Rīgai labāko risinājumu, kā vienoties par atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveidi SIA "Getliņi Eko" teritorijā.
"Šodien atkritumi vienkārši tiek sagāzti kaudzē un pūst plastmasa kopā ar metālu. Tas nav pareizi. Getliņiem arī ir jābūt kaut kādai nākamajai attīstības fāzei, bet visas diskusijas par šķirošanu ir beigušās nulles punktā - Getliņos šķirošanas rūpnīcas izbūvei paredzēti nepilni 2 hektāri," skaidroja Ameriks.
Tikšanās gaitā Ameriks vēlējies noskaidrot, vai uzņēmēji ir gatavi paši investēt šķirošanas rūpnīcas izveidē, vai arī tas būtu jādara Getliņiem. "Man šķiet, ka šajos apstākļos pašvaldība gribētu investēt nevis Getliņu naudu, bet sludināt atkārtotu konkursu, lai investē uzņēmēji. Ja konkurss atkal beigsies bez rezultāta, tad skaidrs, ka tas būs jādara Getliņiem," atzina vicemērs. Ameriks norādīja, ka tas nebūtu iepriecinošākais scenārijs, taču uzsvēra, ka nav pieļaujama arī situācija, kad katrs atkritumu apsaimniekotājs veidotu savu šķirošanas laukumu, jo tas atstās nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un rīdzinieku dzīves apstākļiem. Patlaban vienu atkritumu šķirošanas laukumu jau izbūvējusi SIA "L&T" Vietlavas ielā.
SIA "Vides pakalpojumu grupa" padomes priekšsēdētājs Guntis Kokorēvičs ir pārliecināts, ka arī otrais mēģinājums izsludināt konkursu par sadzīves atkritumu sagatavošanu apglabāšanai beigsies bez rezultāta, jo ir skaidrs, ka visi uzņēmēji "pie katla netiks", tāpēc tas tiks apstrīdēti teju bezgalīgi. Viņš pauda viedokli, ka konkurss tomēr ir nepieciešams maksimāli caurspīdīgas un pārskatāmas procedūras nodrošināšanai, lai dotu iespēju ikvienam atkritumu apsaimniekotājam tajā piedalīties.
"Es domāju, ka samiernieciskas pozīcijas nebūs. Nav jēgas konkurentus likt pie viena galda un gaidīt, ka mēs par kaut ko vienosimies. Šis nav nekāds demokrātijas paraugpilotprojekts - pilsētai ir jābūt ļoti stingrai savai nostājai par to, kā tas viss notiks, un tai jābūt saskaņā ar likumu un ES direktīvām. Funkciju realizēšanā nav jāpiedalās pašvaldībai, bet tai ir jāizsludina konkurss, kurā piedalās profesionāļi ar pieredzi un naudu - pat ja to apstrīdēs, beigās projektam tāpat būs lemts realizēties, ja viss tiek darīts godīgi un caurspīdīgi," sacīja Kokorēvičs, gan piebilstot: "Neesmu ļoti liels optimists par to, ka beigās mēs visi tik un tā būsim apmierināti."
Ņemot vērā, ka atkritumu saimniecības pārvalde saskaņā ar likumu ir viena no pašvaldības funkcijām, "Vides pakalpojumu grupa" uzskata, ka šo procesu jākoordinē pašvaldībai, un nav pieļaujams, ka katrs operators veido savu šķirošanas rūpnīcu vai pārstrādes vietu.
Uzņēmuma pārstāvis uzsvēra, ka ir svarīgi, lai process noritētu caurspīdīgi un pārskatāmi un tajā visiem interesentiem būtu iespēja piedalīties ar vienādiem nosacījumiem. "Šajā ziņā Rīga un Jūrmala ir pirmrindnieki labā nozīmē, jo vienmēr notiek konkursi par atkritumu izvešanu, kur vienmēr visi var piedalīties. Tie ir pietiekami lieli un nopietni projekti, kuros vajadzīgi pietiekami nopietni dalībnieki," piebilda uzņēmējs.
Ņemot vērā Rīgā pastāvošo konkurenci, galvaspilsētā ir zemākais atkritumuapsaimniekošanas tarifs Latvijā, taču tas uzņēmējus nostādījis uz izdzīvošanas takas un pilsētā radījis zināmu haosu, jo pa vienām un tām pašām ielām braukā četru dažādu atkritumuapsaimniekošanas uzņēmumu kravas mašīnas.
"Ja treknajos gados Rīgā tika saražoti 400 000 tonnu atkritumu gadā, tad patlaban Getliņi pieņem 270 000 tonnu atkritumu gadā. Tas ir ļoti nopietns daudzums," norādīja Ameriks.
Kā ziņots, Eiropas Savienības regulas paredz, ka no 2015.gada SIA "Getliņi Eko" teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts. Rīgas dome norāda, ka savā starpā asi konkurējošie tirgus dalībnieki, izmantojot likumdošanā atļautās normas, nav varējuši atrast kopīgu risinājumu un vienoties par atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību.
Vienlaikus no šā gada 1.jūlija SIA "Getliņi Eko" kapitāla daļu turētājs, Rīgas dome, uzdeva pārtraukt jebkādas līgumiskās attiecības ar SIA "Ekodoktrīna" par iespējamo atkritumu šķirošanu SIA "Getliņi Eko" teritorijā, jo uzņēmuma pārstāvji nepildīja līgumā noteiktās prasības.
LETA jau ziņoja, ka starp SIA "Getliņi Eko" un SIA "Ekodoktrīna" noslēgts zemes nomas līgums, ar kuru iznomāta teritorija sadzīves atkritumu poligonā "Getliņi" 1,7 hektāru platībā sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas celtniecībai.
SIA "Ekodoktrīna" šogad izsludināja iepirkuma konkursu par būvdarbiem atkritumu šķirošanas centra izveidei Stopiņu novadā, kurā šā gada maijā uzvarējis 9,525 miljonus latu vērts piedāvājums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apstiprināja ES fondu līdzekļu piešķiršanu "Ekodoktrīnas" projektam par atkritumu šķirošanas rūpnīcas celtniecību Getliņos, taču uzņēmums sniedzis nepatiesu informāciju par īpašumtiesībām uz būvniecībai paredzēto zemesgabalu, tāpēc lēmums atcelts un rūpnīcas būvniecība nav uzsākta. Par saistību nepildīšanu Rīgas dome 1.jūlijā pārtrauca starp "Ekodoktrīna" un "Getliņi EKO" noslēgto zemes nomas līgumu. |
