Azbests ir silikātu klases minerāls ar šķiedrainu struktūru, kas dabā atrodas vairākās valstīs. Latvijā pārsvarā tika izmantots krizotils (baltais azbests), kuru ieveda no Urāliem un Kazahijas. 70. – 80.gados tika atklāts, ka azbesta šķiedras un putekļi var atstāt bīstamu ietekmi uz cilvēka veselību un dzīvību.

Azbestam piemīt specifiska īpašība – spēja dalīties elastīgās, izturīgās šķiedrās. Nelielo izmēru dēļ tās ilgstoši nenosēžas. Pētījumi liecina, ka azbesta šķiedras gaisā var saglabāties pat 80 stundas pēc darba veikšanas. Problēmas rodas tad, ja šīs šķiedras nonāk gaisā un cilvēks tās ieelpo. Sīkās azbesta šķiedras novājina cilvēka imūno sistēmu. Biežākās azbesta izraisītās slimības ir azbestoze, plaušu vēzis un mezotelioma. Azbests var izraisīt arī barības vada, balsenes, kuņģa, resnās un taisnās zarnas audzējus. Visas minētās slimības parasti attīstās ilgā laika periodā – 15 līdz pat 30 gadus pēc pirmās saskares ar azbestu. Azbesta izraisītās saslimšanas nav ārstējamas.

Taču tas vien, ja mājai ir šīfera jumts, nebūt vēl nenozīmē, ka cilvēku veselībai un videi tiks nodarīts kaitējums. Arī jumtu noņemot, ir iespējams izvairīties no azbesta bīstamās iedarbības.

Azbestu saturošie materiāli atstāj kaitīgu ietekmi uz cilvēku veselību un uz apkārtējo vidi tikai tad, ja ar tiem strādājot, netiek ievērota darba drošības un vides aizsardzības prasības.

Normatīvajos aktos ir noteikts, ka 10 dienas pirms darbu uzsākšanas (piemēram, šīfera jumta noņemšanas) Darba inspekcijā ir jāiesniedz iesniegums, kurā ir aprakstīts demontāžas darba plāns. Pirms demontāžas darbu uzsākšanas, darbinieki ir jāapmāca, kā strādāt ar azbestu saturošajiem materiāliem.

Papildus informāciju skatīt:                                                                                                                                    http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/apsaimniekosana/atkritumu_veidi/?doc=6806