22.01.2015.

Klimata izmaiņām ir cilvēciska seja

Rīgā skatāmi Grenlandes fotogrāfa Jorgena Čemnica darbi. «Es ilgojos pēc sniega,» atzīst grenlandietis Apollo Jeremiasens, kurš ir viens no ekspozīcijas Laužot ledu/Breaking the Ice galvenajiem varoņiem – kultūras pilī Ziemeļblāza skatāmi fotogrāfa Jorgena Čemnica uzņemtie Ilulisatas pilsētas iedzīvotāju portreti, ar kuru starpniecību viņš atklāj klimata izmaiņu cilvēcisko seju un kuri izstādes apmeklētājiem ļauj pārcelties uz ziemeļiem. Ilulisatas pilsēta atrodas netālu no slavenajiem ledus fjordiem, kas ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

«Uz Ilulisatu brauc cilvēki no visurienes skatīties ledāju kušanu,» norāda Dānijas Kultūras institūta projektu koordinatore Ilva Sinkēviča. Izstādes autors ir vietējais un izjutis klimata izmaiņas pats uz savas ādas. Jorgens Čemnics dzimis Nūkā, dzīvojis Kopehnāgenā un tagad atgriezies dzimtenē, kur fotografē, uzņem filmas un raksta slejas Grenlandes un Dānijas avīzēm. «Viņš saprot, ka pastāv briesmas dabai, un stāsta to pasaulei,» bilst Dānijas Kultūras institūta pārstāve.

Katru no Jorgena Čemnica uzņēmumiem papildina kodolīgs portretējamā cilvēka komentārs par to, kā klimata izmaiņas ietekmējušas viņa ikdienu. Latvijas iedzīvotājiem tas ir kaut kas tāls un neskarošs, bet grenlandieši šīs izmaiņas redz tuvplānā un dalās personīgajā pieredzē.

Pēdējos gadu desmitos vidējā temperatūra Arktikā cēlusies divreiz ātrāk nekā pārējā pasaulē, un nākotnē tiek prognozētas vēl straujākas pārmaiņas. «XX gadsimta astoņdesmitajos sniega suņu vilktās kamanās mēs šķērsojām jūru līdz pat Vaigatai,» saka Ūve Rosbahs. Klimata izmaiņas ietekmējušas arī zvejniecību, kas ir viens no retajiem grenlandiešu ienākumu avotiem, bet tagad jādomā par citiem maizes pelnīšanas veidiem. Viņi ar prieku atceras, kā kopā ķēruši paltusus un labi pavadījuši laiku. Klimata izmaiņas ienesušas korekcijas arī viņu savstarpējā komunikācijā – kaimiņš vairs nevar aiziet ciemos pie kaimiņa, jo ierastā ledus vietā plešas ūdens.

Tas nenāk par labu ādu žāvēšanai, un tā ir vēl vienu klimata izmaiņu izraisīta problēma, jo ādu žāvēšanai nepieciešama ļoti zema temperatūra. Elizabete Mateusena stāsta, ka kādreiz viņi dzīvojuši saskaņā ar dabu, bet tagad vairāk laika pavada iekštelpās. «Manuprāt, tas ir kauns,» uzskata grenlandiete. Taču ne visi vietējie ir noskaņoti negatīvi, jo daļai iedzīvotāju klimata izmaiņas radījušas arī pozitīvus ieguvumus – it īpaši jaunu cilvēku skatījumā. «Mums vairs tik ļoti nesalst,» uzsver Nīvi Sistāda un skaidro: «Ziemas kļuvušas īsākas, nav vajadzīgi lieli zābaki un biezas drēbes.»

Izstāde Laužot ledu ir atvērta līdz 1. februārim. Ieeja brīva.

Ilze Auzāne
Diena