09.02.2016.

Studē, domājot zaļi

Latvijas augstskolas veiksmīgi konkurē pasaules līmeņa ilgtspējas reitingos
Izglītības process jau nav tikai darbs ar gudrām grāmatām, bet dzīvesstils kopumā, un svarīga ne tikai kvalitatīvas informācijas pieejamība, bet arī vide un savstarpējā mijiedarbība. Tādēļ Dabas Diena pēta, cik ilgtspējīgas savās domās un darbos ir Latvijas augstskolas.

Augstskolas mērās zaļumā
Lai atklātu pasaules augstākās izglītības iestāžu pašreizējo progresu Green Campus jeb zaļo universitāšu pilsētiņu veidošanā un vispārējā ilgtspējības nodrošināšanā, 2010. gadā tapa Pasaules augstskolu zaļās politikas un ilgtspējas reitings Green Metric. Līdz tam neviens cits reitings vērtēšanas kritērijos neņēma vērā izglītības iestāžu centienus mazināt oglekļa emisijas un ietekmi uz klimatu. Nupat izziņoti 2015. gada snieguma rezultāti, izvērtējot 407 augstskolas no 65 pasaules valstīm. Reitingā augstākās izglītības iestādes no visas pasaules sarindotas pēc to apņemšanās mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi un ilgtspējīgiem problēmu risinājumiem. Pirmajā vietā ierindojās Notingemas Universitāte Lielbritānijā, bet no Latvijas augstskolām augstāko sniegumu reitingā ar 170. vietu uzrādīja Rīgas Tehniskā universitāte. Savukārt Daugavpils Universitāte ieņēma 284. vietu, Rēzeknes Augstskola – 338. vietu, Latvijas Universitāte – 343. vietu, bet Vidzemes Augstskola – 356. vietu.

Darbs ar sevi
Izvērtējot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) sniegumu, reitingā augstu novērtēta energoefektīvā infrastruktūra, atkritumu šķirošanas politika, videi draudzīga transporta – elektromobiļu – izmantošana, kā arī apzaļumotā studentu pilsētiņas teritorija Ķīpsalā. Novērtētas vairākas vides zinātnes studiju programmas un iesaiste vides pētniecības projektos. Zaļo domāšanu veicina arī studenti, piemēram, rīkojot valsts mēroga ekoorientēšanās sacensības.
«Augstāko novērtējumu Latvijas augstskolu vidū, pieļauju, ka esam ieguvuši, pateicoties mūsu uz vidi orientētajām izglītības programmām un pētniecībai, ilgtspējīgi veidotajai infrastruktūrai un apzaļumotajai teritorijai, jo mēs nesamazinām zaļās teritorijas, bet tikai paplašinām tās, kur vien iespējams. Ķīpsalā studentu pilsētiņā ir zonas, kurās vispār nav iespējams iebraukt ar auto, bet atrodas labiekārtota vide ar soliņiem, ir izbūvētas velosipēdu novietnes,» skaidro RTU Kvalitātes vadības departamenta direktors Juris Iljins un uzsver, ka zaļa domāšana augstskolā ir saistāma ar vispārējo kultūru, bet ārēji novērtējumi un reitingi ļauj paraudzīties uz paveikto un motivē virzīties tālāk. «Zaļā attieksme kopīgiem spēkiem jāveicina, kaut vai sākot ar tām lietām, kas neprasa papildu finanses, bet gan cilvēkresursu gribasspēku, piemēram, sākot ar sevi: jāšķiro un pārstrādei jānodod atkritumi, jāpiedalās vides uzkopšanas talkās,» norāda J. Iljins un piebilst: «Protams, visu nevar īstenot tikai ar gribasspēku, lielākām pārmaiņām ir nepieciešami arī finanšu līdzekļi. Piemēram, ēku energoefektivitātes paaugstināšanai vai elektromobiļu iegādei, taču mūsu piemērs rāda, ka ilgtermiņā tas atmaksājas. Pēc rekonstrukcijas vēl padomju laikā būvētajās studentu viesnīcās Ķīpsalā vairākas reizes samazinājās rēķini, novēršot milzīgus siltuma zudumus un taupot līdzekļus, ko var ieguldīt citās jomās.»

Jāsāk kaut ar spuldžu maiņu
Savukārt Daugavpils Universitātē (DU), kuras sniegumā Green Metric reitingā augsti novērtēts arī tas, ka vides aizsardzības kursi iekļauti arī citās, ne ar vidi saistītās studiju programmās, daļa no DU korpusiem jau šobrīd atbilst viedās mājas principiem, turpinot šo virzību arī nākotnes projektos. Turklāt aptuveni trešdaļu no DU autoparka veido elektrotransports ar kopējo nobraukumu gada laikā vairāk nekā 80 000 km, tādējādi samazinot radītos CO2 izmešus vismaz par 21 tonnu gadā, kas veidotos, izmantojot transportu ar iekšdedzes dzinēju.
«Videi draudzīga attieksme ne tikai samazina mūsu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, bet arī palīdz ietaupīt. Studiju un pētniecības centrā Ilgas divu ēku apkure tiek nodrošināta, izmantojot ģeotermālo apkuri, kas ļauj samazināt ikmēneša apkures rēķinus vairākas reizes. Mums izdevies būtiski samazināt izdevumus infrastruktūras uzturēšanai, arī pārskatot DU rīcībā esošo ēku un telpu energoefektivitāti,» stāsta DU pārstāve Zane Ločmele un piebilst, ka, lielas institūcijas mērogā pat veicot elementāru pašreizējā apgaismojuma nomaiņu pret energoefektīvajām lampām, rodas līdzekļu ekonomija, ko novirzīt augstskolas attīstībai.

Ar Zaļo karogu uz jumta
Vairākās Latvijas augstskolās veiksmīgi darbojas Ekopadome, kas palīdz zaļās idejas vienoti integrēt visos lēmumu pieņemšanas un darbības līmeņos, piedaloties gan ekspertiem, gan personālam, gan studentiem. Ekopadome veiksmīgi darbojas arī Vidzemes Augstskolā Valmierā, kas 2013. gadā kļuva par pirmo augstākās izglītības iestādi Baltijā ar Ekoaugstskolas titulu un jau trešo gadu lepojas ar šo nosaukumu un iegūto Zaļo karogu. Ekoskolu programma ir viens no populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, kurš Latvijā darbojas jau 11 gadu, ar atzinību novērtējot pašreiz 170 izglītības iestādes Latvijā no pirmsskolām līdz pat augstskolām.
«Lai gan neierindojamies augstā vietā reitingā Green Metric, kurš nosaka zaļuma principus pēc kritērijiem, kas ir vairāk attiecināmi uz lielajām augstskolām, ikdienā darām reālas lietas. Vidzemes Augstskolai risināt zaļos un ilgtspējas jautājumus jau pašos pirmsākumos bijusi iniciatīva no studentu puses,» skaidro augstskolas pārstāve Naura Kikuste. Augstskolas tuvākās ieceres saistītas ar zaļo domāšanu infrastruktūras un transporta aspektā; plānots arvien vairāk integrēt zaļos un ilgtspējas jautājumus studiju kursu saturā. Šobrīd studiju programmu piedāvājumā jau ir Ekouzņēmējdarbības kurss.

Lieli nodomi nākotnē
Latvijas Universitātei, neskatoties uz ikdienas zaļajiem darbiem, kā papīra šķirošana un velonovietņu izveide, līdzšinējai infrastruktūrai nav bijusi koordinēta ilgtspējas politika. Līdz ar jaunizveidoto un paplašināšanai paredzēto Torņakalna studentu pilsētiņu, kurp laika gaitā plānots pārcelt visas fakultātes un lielāko daļu zinātnisko institūtu, plānoti ieguldījumi arī infrastruktūrā, liekot uzsvaru uz videi draudzīgu risinājumu ieviešanu jau ēku projektēšanas un būvēšanas laikā, skaidro LU pārstāvis Imants Klāvs. Savukārt Liepājas Universitāte papildus ikdienas aicinājumiem taupīt ūdeni, elektrību un šķirot atkritumus izvirzījusi sev noteiktu mērķi. «Mēs veicam lietus ūdens savākšanu, taupām resursus, to izmantojot telpaugu laistīšanai. Nākotnē esam iecerējuši būt pirmā augstskola Latvijā, kas dokumentāli varēs apstiprināt lietus ūdens kvalitāti Liepājas Universitātē un lietot to dzeršanai,» atklāj Liepājas Universitātes Ekopadomes vadītāja Madara Kalniņa un aicina arī citas augstskolas pieteikties Ekoskolu programmai.

@ Kitija Balcare, Diena