Sveicināti vortālā www.atkritumi.lv!
 

14.10.2016.

Lapas - no atkritumiem par enerģiju

Koku lapas rudenī no dārznieku problēmas var pārtapt par noderīgu resursu
Izrādās, dabai draudzīgākais risinājums rudeņos būtu atstāt koku lapas to nobiršanas vietā, jo to vākšana galvenokārt saistīta ar estētiskiem apsvērumiem. Taču savu dzīvi koku lapas var turpināt, vairojot augsnes auglību, atdzimstot komposta kaudzē vai pārtopot par enerģijas avotu.

Jāizvērtē, kur koks aug
Aprēķināts, ka uz hektāru platlapju, piemēram, ozolu koku, meža nobirušo lapu masa var sasniegt divas ar pusi tonnu. Lielais nobirušo koku lapu apjoms ir arī būtisks dažādu vielu avots, kas var gan nākt par labu augsnes auglībai, gan arī atsevišķu vielu dēļ kaitēt. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors Ģederts Ieviņš skaidro, ka sezonas laikā lapas kokam nodrošina fotosintēzi, ūdens un gāzu maiņu un visu nepieciešamo organisko savienojumu veidošanos, bet rudenī tās programmēti novecojas un visas potenciāli izmantojamās vielas tiek sadalītas un aiztransportētas uz koka stumbru un saknēm; nobirušajās lapās apmēram desmit procentu no to sausās masas ir minerālvielas, 75 procentus sastāda ogļhidrāti, 2 procenti ir proteīns, bet atlikusī daļa – fenolu savienojumi, savukārt ķīmiskais sastāvs būtiski mainās atkarībā no koku sugas: «Šķīstošie savienojumi, piemēram, cukuri, aminoskābes, fenolu savienojumi, minerālvielas, viegli izskalojas no nokritušajām lapām, tāpēc vielu daudzums tajās intensīvāk samazinās lietainā laikā. Fenolu savienojumiem no kritušajām lapām var būt negatīva ietekme uz bezmugurkaulniekiem un augu sēklu dīgšanu. Lapās esošo celulozi sadala un izmanto dažādas celulozi sadalošās sēnes, palielinot augsnes mikrobioloģisko aktivitāti un oglekļa saturu uz kritušo lapu rēķina. Lielais minerālvielu daudzums lapās varētu būt vērtīgs mēslojums, bagātinot augsni.»
Ja ir vēlme dabiskā veidā bagātināt augsni, jāveic nobirušo koku lapu kompostēšana pietiekami lielā masā, nodrošinot nepieciešamo mitrumu, sakaršanu un kaitīgo organismu bojāeju. To vislabāk var panākt, kompostējot lapas kopā ar slāpekli saturošām organiskajām atliekām, piemēram, ar nopļauto zāli. Šādu kompostu jau nākamajā vasarā var izmantot augsnes bagātināšanai. Taču lapu atstāšana uz ziemu vienkārši kaudzē gan nedod nekādu labumu un ir salīdzināma ar citu bioloģisko atkritumu izmētāšanu, kur pagadās. Turklāt tas var izraisīt pat lokālu augsnes piesārņojumu.
«Nobirušo lapu novākšanu apdzīvotās vietās un dārzos veic galvenokārt estētisku apsvērumu dēļ, bet dabiskajos apstākļos, piemēram, mežos, šīs lapas ir būtisks vielu aprites komponents un nodrošina gan mikroorganismu un bezmugurkaulnieku vairošanos, gan augsnes auglības saglabāšanu. Šī iemesla dēļ visekoloģiskākā pieeja būtu lapu atstāšana to nobiršanas vietā,» uzsver profesors Ģederts Ieviņš, norādot, ka jāņem vērā arī lapu iespējamā negatīvā ietekme. «Ja koki auguši ķīmiski piesārņotā augsnē, nobirušajās lapās būs paaugstināts potenciāli kaitīgo savienojumu daudzums. Tie var būt gan smagie metāli, piemēram, atkritumu izgāztuvju un piesārņotu vietu tuvumā augošiem kokiem, gan sāļi ceļu malās un pilsētu apstādījumos augošiem kokiem. Turklāt nobirušās lapas ir augu patogēno mikroorganismu un kaitēkļu (augēdāju kukaiņu un ērču) pārziemošanas vieta.»

Grābekļa vietā lapu pūtējs
Rīgas pilsētā lielāko daļu nobirušo koku lapu savāc uzņēmuma Rīgas meži daļa Dārzi un parki, kas ikdienā veic pilsētas parku un skvēru sakopšanu. Kopējā apsaimniekojamā platība ir 279 hektāri, kurus veido 106 dažādi objekti. Atsevišķi tiek izdalīts Mežaparks 395,08 hektāru platībā – tur kopšanai ir atšķirīgi noteikumi, salīdzinot ar pārējām teritorijām, un tur lapas netiek vāktas, bet gan sapūstas dziļāk mežā. Kā stāsta uzņēmuma Rīgas meži pārstāvis Edgars Vaikulis, aktīva rudens lapu vākšanas sezona vēl nav sākusies, bet, tiklīdz būs strauja temperatūras pazemināšanās, tās būs lielas galvassāpes ne vien Rīgas mežiem, bet visiem zemes īpašniekiem.
Lai veiksmīgi apsaimniekotu pilsētas pārziņā esošās teritorijas rudens periodā, no 2012. gada, kopš Dārzi un parki ir iekļauti uzņēmuma Rīgas meži struktūrā, tiek pakāpeniski attīstīta materiāltehniskā bāze: iegādāti 35 pārnēsājamie lapu pūtēji. Līdz ar to pēdējā laikā Rīgā lapu savākšanai vairāk izmanto tieši lapu pūtējus, kas prasa arī rīdzenieku pacietību, jo šis tehniskais aprīkojums ir samērā skaļš. Papildus lapu pūtējiem tiek izmantoti arī trīs ar traktoru darbināmi lapu pūtēji, kā arī speciāla lapu savācējpiekabe, kas lapas iesūc no kaudzes, lapu vāla vai celiņiem un zālieniem. «Rīgas parkos un skvēros tehnikas lapu savākšanai pietiek, taču to būtiski atvieglotu jaudīgi lapu sūcēji, kādi šobrīd ir tikai ceļu uzturētājiem. Lapu sūcēji būtu labāki, jo neradītu putekļus, taču tas ir pārāk dārgs prieks. Viena šāda tehnikas vienība maksā aptuveni 100 tūkstošus eiro,» piebilst E. Vaikulis.

Biomasa rada enerģiju
«Lapas un cita biomasa, kas tiek savākta Rīgas pilsētas parkos un dārzos, nonāk atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā Getliņi EKO. Taču liela daļa privātās teritorijās savākto lapu diemžēl tiek izmestas un aizvestas uz Getliņiem kopā ar sadzīves atkritumiem. Lai mazinātu šādu nesaimniecisku rīcību, Rīgas pilsētas izpilddirekcijas organizē lapu savākšanas punktus, kuros privātmāju īpašnieki bez maksas var nodot savāktās lapas,» norāda E. Vaikulis.
Rudens mēnešos no Rīgas pilsētas parkiem un dārziem Getliņos nonāk no 3000 līdz pat 5000 tonnām biomasas (lapas, zari, nopļautā zāle) mēnesī. Rīgā, Nordeķu parkā, Uzvaras parkā un Maskavas dārzā, atrodas pagaidu lapu novietnes, no kurienes tās tiek pārvietotas uz Getliņu poligonu brīžos, kad tehnika ir mazāk noslogota teritoriju uzkopšanas darbos.
«Daļu lapu kompostējam un izmantojam mēslojumam Rīgas apstādījumos. Getliņos bioloģiski noārdāmie atkritumi tiek apglabāti enerģijas ieguves šūnās, kur tās sadalās, veidojot dažādas atkritumu gāzes, tostarp metānu. Metāns tiek savākts, lai darbinātu dzinējus, kas griež ģeneratorus un ražo elektroenerģiju. Elektrība tiek pārdota tālāk a/s Latvenergo, savukārt blakusprodukts – siltums – tiek izmantots Getliņu siltumnīcu apsildei un tomātu audzēšanai,» rudenī savākto koku lapu pārvērtības skaidro E. Vaikulis.

***

Lapas paša dārzā
Padomos rudens koku lapu apsaimniekošanai piemājas dārzā dalās Latvijas Universitātes Botāniskā dārza dārzniece un bioloģe Ingūna Gudrupa
Vispraktiskākais lapu savākšanā joprojām ir klasiskais lapu grābeklis un čaklas rokas. Zāles pūtēji var vien palīdzēt sapūst lapas vālos vai izdabūt tās no vietām, kur grābeklim tas nepadodas. Taču beigās, pirms nonākšanas ķerrā, tik un tā palīdzēs grābeklis. Piemājas saimniecībā plānāku lapu kārtu var savākt arī ar zāles pļāvēju, kur lapas jau tiek sasmalcinātas. Lai gan speciāli smalcināt lapas nav vajadzības.
Sagrābtās lapas var pārvērst vai nu tīrā lapu trūdzemē, vai kompostā, kurā būs ne tikai lapas, bet arī pļautā zāle, nezāles, augļu atliekas. Jāņem vērā, ka kļavām, liepām, augļu kokiem – ķiršiem un plūmēm – lapas sadalās ātrāk, bet citiem kokiem, piemēram, ozoliem, lapas sadalās lēnāk. Ja iespējams, vākšanas procesā tās var grābt kaudzēs atsevišķi. Taču visas var izmantot komposta veidošanai. Lai lapas trūdētu un veidotos vērtīgs komposts, ir nepieciešams mitrums un skābeklis. Vēlams, lai komposta kaudze nav augstāka par 150 centimetriem. Veidojot jaukto kompostu, ieteicams to veidot kārtās – sagrābto lapu kārtu pamīšus ar pļautu zāli vai plānu augsnes kārtu, kurā jau dzīvo baktērijas. Lapu kompostu var veidot ne tikai klasiskā komposta kaudzē, bet arī lielos, aizsietos maisos ar nosacījumu, ka tajos gaisa caurlaidībai izdur mazus caurumiņus. Maisos sagrābj lapas, novieto tos ārpus telpām neuzkrītošā vietā, lai tur pakāpeniski veidojas lapu komposts.
Ja uz kādas lapas redzamas kaitēkļu pēdas, tas kompostam nekaitēs – ja komposta kaudze veidota pareizi, ar pietiekamu mitrumu un gaisa caurlaidību, tajā izdalās siltums, kurā kaitēkļi iet bojā. Taču, ja kāds koks dārzā acīmredzami viss ir apsēsts ar kaitēkļiem, piesardzības pēc labāk tā lapas sadedzināt ugunskurā vai apkures katlā. Rezultātā iegūst pelnus, kas atkal noder kā dabīgs mēslošanas līdzeklis. Pirms ugunskuram liek klāt sērkociņu, jāpārbauda, kādi ir pašvaldības noteikumi šai jautājumā un kāda ir kaimiņu attieksme pret iespējamo dūmu rašanos, jo degot lapas ļoti dūmo. Jāatceras, ka kompostam vērtīgas ir mitras lapas, savukārt kurināšanai labāk der sausas.
Tāpat sasmalcinātas lapas kopā ar mizām vai skaidām vai arī skuju koku skujas labi noder mulčas izveidei, apsedzot, piemēram, rododendrus, hortenzijas, krūmmellenes vai citus apstādījumus.
Jāņem vērā, ka pārlieku liels čaklums rudens lapu novākšanā var būt kaitīgs. Ja dārzā nobirušo lapu slānis nav biezs, tās var atstāt līdz pat pavasarim, lai sargā, piemēram, sīpolpuķes vai koku saknes. Koku lapas var sagrābt pavasarī, kad mostas pirmie asni. Ne vienmēr vajag nokasīt katru rudens lapu, jo tā var pasargāt kādu dārza iemītnieku no nosalšanas ziemas spelgonī.

APRĒĶINĀTS, ka uz hektāru platlapju, piemēram, ozolu koku, meža nobirušo lapu masa var sas niegt divas ar pusi tonnu. Lielais nobirušo koku lapu apjoms ir arī būtisks dažādu vielu avots, kas var gan nākt par labu augsnes auglībai, gan arī atsevišķu vielu dēl kaitēt.

@ Kitija Balcare, Diena (Dabas Diena)