Sveicināti vortālā www.atkritumi.lv!
 

19.10.2016.

Kas ir aprites ekonomika?

Aprites ekonomika nozīmē tāda tautsaimniecības modeļa izveidi, kur iespējami tiek mazināts no vides ņemto izejvielu daudzums un izmetamo atkritumu daudzums ar mērķi nodrošināt iespējami nepārtrauktu produktu apriti.
Eiropas komisija (EK) atzīst nav iespējams izveidot nākotni, ņemot par pamatu modeli "paņemt, uztaisīt, izmest". Daudzi dabas resursi ir ierobežoti, un ir jāatrod veids, kā tos izmantot no vides un ekonomikas viedokļa ilgtspējīgi. Izmantot esošos resursus labākajā iespējamajā veidā ir arī uzņēmumu ekonomiskajās interesēs. Aprites ekonomikā produktu un materiālu vērtība tiek uzturēta iespējami ilgi, atkritumu radīšana un resursu izmantošana tiek samazināta, un, kad produkts ir sasniedzis dzīves cikla beigas, resursi paliek tautsaimniecībā, kur tos izmanto atkal un atkal, lai radītu papildu vērtību.
Patlaban ES katru gadu zaudē aptuveni 600 miljonus tonnu materiālu, kas nonāk atkritumos un kurus varētu pārstrādāt vai atkārtoti izmantot. Tikai aptuveni 40% no ES mājsaimniecību atkritumiem pārstrādā. Pārstrādes daudzums dažās vietās sasniedz 80%, savukārt citās tas ir mazāks par 5%. Atkritumu pārvēršanai par resursiem ir būtiska nozīme, jotā ļautu palielināt resursu efektivitāti un pāriet uz pilnīgāku aprites ekonomiku. ieceres un mērķi
Lūk, nedaudzas EK ieceres un izvirzītie mērķi Aprites ekonomikas plānā.
Otrreizējās izejvielas joprojām veido tikai mazu daļu no Eiropas Savienībā izmantotajiem ražošanas materiāliem. To izmantošana ekonomikā saskaras ar nopietniem šķēršļiem, jo, piemēram, nav skaidrības par to sastāvu. Lai radītu uzticēšanos, jāgatavo standarti.

Komisija:

  • sāks darbu pie otrreizējo izejvielu kvalitātes standartu izstrādes, kur tas ir nepieciešams, īpaši plastmasai;
  • veiks pasākumus, kas atvieglos likumīgu atkritumu pārvadāšanu starp dalībvalstīm un pievērsīsies nelegālu atkritumu sūtījumu daudzuma samazināšanai;
  • pārskatīs ES tiesību aktus par mēslošanas līdzekļiem, lai atvieglotu organisko un no atkritumiem radīto mēslošanas līdzekļu atzīšanu, tādējādi attīstot visas Eiropas Savienības tirgu šajā jomā;
  • rīkosies, lai atvieglotu ūdens atkārtotu izmantošanu, tostarp izstrādās tiesību akta priekšlikumu par minimālajām prasībām ūdenim, ko izmanto, piemēram, apūdeņošanā un gruntsūdeņu barošanā. Izmaksas un darba vietas


Aprēķināts, ka ES uzņēmumiem tādi pasākumi kā atkritumu rašanās novēršana, ekodizains, atkārtota izmantošana un citi līdzīgi pasākumi varētu dot neto ietaupījumus 600 miljardu eiro jeb 8% apmērā no gada apgrozījuma, vienlaikus par 2-4% samazinot kopējās ikgadējās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Piemēram, atkārtotas izmantošanas, pārražošanas un remonta nozarē varētu divkārt samazināt mobilo tālruņu pārmontēšanas izmaksas, ja tos varētu vieglāk izjaukt. Ja savāktu 95% mobilo tālruņu, ietaupījums ražošanas materiālu izmaksās varētu būt vairāk nekā viens miljards eiro.
Pārejot no vieglo kravas automobiļu pārstrādes (kur savākšanas apjoms jau ir liels) uz to atjaunošanu, varētu samazināt patērēto materiālu daudzumu 6,4 miljardu eiro vērtībā gadā (aptuveni 15% no materiālu budžeta), ietaupīt 140 miljonus eiro energoresursu izmaksās un par 6,3 miljoniem tonnu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.


@ Uldis Graudiņš, Latvijas Avīze