04.11.2016.

Ikvienam eiropietim ir jāmainās

Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija savos vēstījumos neslēpj Eiropas valstu tautsaimniecība ir ļoti atkarīga no dabas resursiem. Ja saglabāsies pašreizējās resursu izmantošanas metodes, turpināsies vides degradācija un dabas resursu noplicināšana, kā ari atkritumu rašanās. Patlaban resursu izmantošanas daudzumi irtik lieli, ka tie apdraud nākamo paaudžu un jaunattīstības valstu iespējas saņemt taisnīgu daļu. Patlaban ES gadā, rēķinot uz vienu cilvēku, izmanto aptuveni 16 tonnas materiāla, tostarp desmit tonnas nonāk materiālu krājumā (infrastruktūrā, mājoklī, ilglietojuma produktos) un sešas tonnas pamet tautsaimniecību kā atkritumi. 2011. gadā 37% atkritumu izgāza poligonos, 23% sadedzināja, bet nepilnus 40% reģenerēja, otrreiz pārstrādāja vai izmantoja. Dabas resursu saimnieciska izmantošana bija viens no sākotnējiem vides jautājumiem, ko iekļāva pirmajos Eiropas līgumos. ES sestajā Vides rīcības programmā (6. VRP) par vienu no galvenajām četrām prioritātēm ir noteikta atkritumu rašanās novēršana un atkritumu apsaimniekošana. Starp vissvarīgākajām 7. VRP iniciatīvām ir ari "Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu". Viens no šā ceļveža galvenajiem uzdevumiem ir atraisīt ES tautsaimniecības potenciālu, lai tā varētu būt produktīvāka, bet vienlaikus izmantotu mazāk resursu un virzītos uz aprites ekonomiku.
Situācijā, kad aptrūksies piegādes un resursu cenas sasniegs astronomiskas summas, talkā var nākt ekoloģiskas tehnoloģijas, atjaunojamie enerģijas avoti, ekonozare un pārstrāde. Beigās ieguvējs būs ikviens. Ja turpināsim izmantot resursus tikpat izšķērdīgi kā patlaban, 2050. gadā mums būtu vajadzīgas vairāk nekā divas tādas planētas kā mūsējā, lai segtu pieprasījumu.
Par trim ceturtdaļām no ietekmes uz vidi atbild pārtikas rūpniecība, būvniecība un transports. EK uzsver šā iemesla dēļ ir jāmaina pārtikas ražošanas un patēriņa veids, ir vajadzīga labāka infrastruktūra un ekoloģiskāks transports. Ražojumu pārveidošana nāks par labu gan mums pašiem, gan videi.
Lai tas būtu iespējams, ir jāievieš pareizi cenu signāli. Eiropai ir vajadzīga skaidra politika, kuras ietvaros varētu notikt šie pārveidojumi.
ES skatījumā tautsaimniecībai ir jāattīstās, ņemot vērā to, ka resursi ir ierobežoti un planēta mums ir tikai viena. Lai resursus izmantotu taupīgāk, miljoniem uzņēmumu un patērētāju vajadzēs mainīt ražošanas un patēriņa principus. Visām iesaistītajām pusēm būs jāraugās, lai politika, finansējums, ieguldījumi, pētniecība un inovācijas vestu vienā virzienā.
Eiropas izaugsmes stratēģijā "Eiropa 2020" paredzēts, ka ES jātop par gudru, ilgtspējīgu un sociāli integrējošu ekonomiku. Viens no šīs iniciatīvas stūrakmeņiem ir ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā. Tajā ieskicēts ceļš uz ilgtspējīgāku ekonomiku un politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir stimulēt ekoloģiskas inovācijas, kas gādās par īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumiem ekonomikas un vides jomā. Padomi dabas resursu taupīšanai Nepērc lieku gatavojies mājās!

• ņem līdzi auduma maisiņu vai agrāk pirktos plastmasas maisiņus;

•  ņem līdzi vairākkārt lietojamos traukus (kastes, burkas utt).

Veikalā rīkojies gudri!

• Izvēlies produktus, kas nav iepakoti daudzos plastmasas slāņos!
• lepērcies tirgū pērc neiepakotus vietējo ražotāju ražotus produktus!
•  Pērc biežāk un svaigu, nevis daudz un izmet neizlietoto!
• Izvēlies produktus lielākos iepakojumos, nevis daudzus mazos!
• Izvēlies sveramus produktus!
• Izvelies otrreizējai pārstrādei nododamus produktus!

Rīkojies atbildīgi ar to, kas paliek pāri!

• Kastes un burkas izmanto vairākas reizes vai pārveido!
• Saplacini PET pudeles, pakas un kastes pirms izmešanas!
• Izmantoto iepakojumu nodod otrreizējai pārstrādei!

@ Latvijas Avīze