30.11.2016.

Nepiegružot pasauli ar liekām mantām

Svētku laikā radošās darbnīcas aicina izgatavot dāvanas no pārstrādātām lietām
Novembra beigas ir laiks, kad visā pasaulē sāk gatavoties Ziemassvētkiem – jau tiek iegādātas dāvanas, ko likt zem eglītes. Lai aicinātu cilvēkus pirmssvētku laikā būt radošiem, pašiem gatavot dāvanas, izmantojot lietas, kas pirmo mūžu jau nokalpojušas, biedrība homo ecos: sākusi upcycling jeb otrreizējās pārstrādes darbnīcu ciklu.

Otrreizējā pārstrāde kā iedvesmas avots
«Lai arī sabiedrībā arvien vairāk aktualizējas diskusijas par preču ražošanu saskaņā ar cradle to cradle jeb «no šūpuļa līdz šūpulim» principu, kas ietver ražošanas procesus, nodrošinot dabas resursu saudzīgu un ilgtspējīgu izmantošanu, liela daļa sabiedrības joprojām ir orientēta uz patēriņu un rada daudz atkritumu, kuri, nepareizi apsaimniekoti, var izraisīt augsnes, ūdens un gaisa piesārņojumu. Atkritumos nonāk vērtīgi un izmantojami materiāli. Biedrība homo ecos: savā ikdienā aicina praktizēt Zero Waste jeb «bez atkritumiem» pieeju, kur viens no svarīgiem nosacījumiem ir kopumā samazināt patēriņu, atsakoties no nevajadzīgām lietām, bet tikpat svarīgi ir lietot atkārtoti, salabot vai pārveidot, dodot jaunu pievienoto vērtību jau esošām lietām vai materiāliem. Šī iemesla dēļ pirmssvētku periodā izglītojam cilvēkus, kā radīt jaunus praktiskus priekšmetus vai dizaina elementus, kas labi izskatās, ir ar stāstu un noder ikdienā, piemēram, klades un glāzes,» norāda biedrības homo ecos: vadītāja Santa Krastiņa.
Sabiedrība nereti tiek maldināta, ticot, ka visu var pārstrādāt, tāpēc var droši pirkt un tērēt. Tomēr, atsaucoties uz organizācijas Greenpeace datiem, piemēram, 85 procenti no visiem tekstilizstrādājumiem tiek nosūtīti uz izgāztuvi. Turklāt Greenpeace aplēses norāda, ka vismaz 95 procentus sadzīves atkritumos izmesto apģērbu vēl varētu nēsāt vai vismaz pārstrādāt, tā vietā tas tiek uzkrāts izgāztuvēs vai dedzināts, kas nenoliedzami piesārņo vidi. «Ikdienā cilvēki uzbāzīgo reklāmu un aicinājumu pirkt aizvien jaunas mantas pamazām sāk atpazīt un aizvien biežāk izjust diskomfortu. Upcycling ir viena no pozitīvajām alternatīvām. Mēs nereti pat nepamanām, ka kādā kafejnīcā industriāli gatavoto lustru vietā karājas stikla pudeles un ērtā dīvāna pārsegs sašūts no maziem dažādu audumu gabaliņiem. Lietas, kas pagatavotas no savu laiku jau nokalpojušām lietām, tiešām var būt skaistas. Dizaineri otrreizējo pārstrādi izmanto ekskluzīvu mantu gatavošanā. Domāju, ka tādu mākslu savā ziņā var uzskatīt par iedvesmas avotu katram no mums, censties būt atbildīgiem savā patēriņā un radošiem mantu izmantošanā un pārveidē,» uzskata biedrības homo ecos: pārstāve Elīna Pekšēna.

Spēlēties ar stiklu
Pirmssvētku radošo darbnīcu cikls jau ir iesācies. 24. novembrī notika pirmā darbnīca – Spēlējoties ar stiklu! kopā ar stikla mākslinieci Martu Ģibieti, zīmola Ledene īpašnieci, ar kuru kopā bija iespēja mācīties izgatavot sulas un vīna glāzes no stikla pudelēm. Pati māksliniece norāda, ka stikls ir vērtīgs materiāls gan no vides saudzēšanas, gan no pielietojamības viedokļa – pilnībā pārstrādājams, atkārtoti izmantojams, veselībai drošs, kā arī vizuāli pievilcīgs. «Esmu stikla māksliniece, tāpēc daudz strādāju ar šo materiālu un ļoti labi apzinos, cik daudz resursu ir vajadzīgi, lai to saražotu. Skatos, kā cilvēki nereti izmet laukā stikla burciņas un pudeles pēc vienreizējas lietošanas, un, manuprāt, tas nav pareizi,» – tā stikla māksliniece Marta Ģibiete.

Radīt unikālas dabas lietas
1. decembrī darbnīcā Dabas smarža istabā kopā ar botāniķi un otrreizējās pārstrādes praktiķi Jantu Mežu būs iespēja darināt lupatu maisiņus un piepildīt tos ar dažādām dabas smaržām. Darbnīcā Janta pastāstīs, kādu Latvijas augu smarža ir visnoturīgākā, kad augi jāievāc un kā smarža ietekmē cilvēkus. «Radošuma gars manī atmodina iedvesmu katru reizi, kad redzu kādu dabiskas izcelsmes materiālu, kas kādreiz bijis gatavots no augstas kvalitātes izejvielām, bet tagad noguris mani gaida kādā veikaliņā, bēniņos vai draugu atdotā drēbju maisā. Draugiem dažkārt arī ir azarts: «Ko gan Janta no maniem smukajiem, bet vecajiem svārkiem radīs?» Lietu pārvērtībās izmantoju daudzas savas prasmes: šuju, izšuju, pārkrāsoju tekstilijas vai dzijas, adu, pinu, no vadiņiem izloku, filcēju, dekorēju ar podziņām, pērlītēm, aukliņām – radošais process gandrīz nekad neaprobežojas vienas tehnikas izmantošanā,» stāsta Janta Meža.

Deķis no atgriezumiem
8. decembrī darbnīcā Kad vecs top jauns! kopā ar tekstilmākslinieci Anneli Slišāni būs iespēja pagatavot savu lupatu deķi un uzzināt, cik tāls ceļš T kreklam ir jāveic, lai nokļūtu mūsu drēbju skapī. «Mana pārliecība ir, ka, darinot dāvanas no otrreiz pārstrādājamajiem materiāliem saviem mīļajiem, es veidoju dāvanu arī savai planētai. Apģērbu, kas ir nokalpojis, sagriežu strēmelēs un aužu lupatu deķos. Arī plastmasas maisiņus, maizes iepakojuma maisiņus, avīzes, reklāmas, žurnālus izmantoju deķu aušanai. Bet no salauztām rotaļlietām veidoju mākslas objektus. Esmu sākusi mākslas projektu 100dečiLatvijai, kuru realizēšu 100 nedēļu laikā un rezultātā uz Latvijas simts gadu jubileju noaudīšu 100 dečus no dažādiem materiāliem. Projekta laikā pētīšu, eksperimentēšu ar dažādiem materiāliem,» – tā tekstilmāksliniece Annele Slišāne.

Rota īpašai sajūtai
15. decembrī darbnīcā Rotā svētkus ar kroni! kopā ar rokdarbnieci Ilzi Tiguli, zīmola BurbergaRada īpašnieci, varēs pagatavot sev skaistu galvas rotu no tā, ko katrs var atrast mājās. «Manuprāt, viens no lielākajiem netikumiem mūsdienās ir negausība. Un man kā cilvēkam rokdarbniecei ir interesants eksperiments pašai ar sevi – ieraudzīt un apzināties skaistumu arī pāradītā džemperī, pārvērtās krellēs, pārlīmētās brošās. Vieglāk, protams, izgatavot lietas no jauniem izejmateriāliem un arī tā es mēdzu darīt, bet daudz interesantāk un dvēseliskāk ir iedot lietai otro iespēju,» pārliecināta rokdarbniece Ilze Tigule.

Klade bez atkritumiem
Savukārt 22. decembrī darbnīcā Dabai draudzīga pierakstu klade 2017 kopā ar Madaru Ūlandi un zīmolu TAUST ikviens varēs izveidot sev tīkamu kladi vai burtnīcu no grāmatu vākiem un auduma. «Paštaisītu dāvanu lielākā vērtība ir uzmanība, laiks un attieksme, kas tajās ir ieguldīti. Arī TAUST klades pašā sākumā tapa kā dāvana citiem – taisīju tās konkrētiem cilvēkiem, zinot viņu gaumi un stila izjūtu, un īpaši piedomāju, lai gan vāka noformējums, gan papīrs, gan klades formāts patiktu tās jaunajam īpašniekam. Izmantot jau reiz vienu dzīvi nodzīvojušus materiālus man jau no paša sākuma šķita ļoti interesanti,» uzskata Madara Ūlande.

«PAŠTAISĪTU davanu lielāka vērtība ir uzmanība, laiks un attieksme, kas tajas ir ieguldīti. Arī TAUST klades paša sakuma tapa ka davanas. Izmantot jau reiz vienu dzīvi nodzīvojušus materiālus man jau no paša sākuma šķita ļoti interesanti,» pastāstīja Madara Ulande. foto anrijs požakskis
«MANUPRĀT, viens no lielākajiem netikumiem mūsdienās ir negausība. Un man kā cilvēkam rokdarbniecei ir interesants eksperiments pašai ar sevi ieraudzīt un apzināties skaistumu arī pāradītā džemperī, pārvērtās krellēs, pārlīmētās brošās,» pārliecināta rokdarbniece Ilze Tigule.
APĢĒRBU, kas ir nokalpojis, sagriež strēmelēs un auž lupatu deķos. Arī plastmasas maisiņus, maizes iepakojuma maisiņus, avīzes, reklāmas, žurnālus tekstilmāksliniece Annele Slišāne izmanto dēku aušanai. foto no biedrības homo ecosi arhīva

@ Liene Pālēna, Diena (Dabas Diena)