Ar terminu bīstamie atkritumi, mēs saprotam atkritumus , kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības , kas padara tos bīstamus cilvēka dzīvībai un veselībai , videi, kā  arī personu mantai un kas atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām. Atkritumu bīstamību nosaka atkritumu sastāvā esošo bīstamo vielu īpašības un to daudzums.

Mūsu sadzīvē arī rodas bīstamie atkritumi. Ikdienā mēs iegādājamies plaša patēriņa preces (arī iepakojumu), kas satur bīstamas vielas vai kam piemīt īpašības , kas klasificējamas kā bīstamas.

Iedzīvotāju radīto atkritumu sastāvā ir dažādas bīstamas vielas kā:

• Dzīvsudrabs  piem. luminiscences spuldzes, termometri, akumulatori, baterijas, elektrības mērītājs u.c.);
• Svins (pesticīdos, svina akumulatori un baterijas, māla trauku glazūrā, pigments krāsvielās u.c.);
• Kadmijs (sārmu baterijas, fotoelementos , polimēru stabilizēšanai, krāsvielās kā pigments,u.c.);
• Niķelis (galda piederumi, magnētos, akumulatoros un baterijās u.c.);
• Arsēns (augu aizsardzības līdzekļos , kokmateriālu aizsarglīdzekļos, elektrisko un elektronisko aparātu sastāvā);
• Pesticīdi(izmanto lauksaimniecībā), insekticīdi (vielas, ko izmanto kukaiņu iznīcināšanai)
• Organiskie šķīdinātāji (plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā, piemēram, kā traipu tīrīšanas līdzekļus, virsmu attīrīšanai, dažādu vielu šķīdināšanai u.c.);
• Naftas produkti (izmanto kā degvielu, smēreļļas, bet bitumena formā- hidroizolācijas materiālu veidošanai. Eļļas izmanto transporta līdzekļos, motoros kā sadzīvē tā ražošanā lietojamos mehānismos);
• Skābes un sārmi (atrodas baterijās, akumulatoros, tos izmanto sadzīves ķīmijā);
• Medikamenti (bīstami, jo tiem raksturīga bioloģiskā aktivitāte var veidot toksiskus savienojumus, kas piesārņo ūdeni un gaisu, tie var būt kaitīgi dzīviem organismiem);
• Freoni (freonus izmanto kā siltumnesēju dzesēšanas iekārtās (ledusskapjos), aerosolos un ķīmiskajā rūpniecībā).