Sveicināti vortālā www.atkritumi.lv!
 

07.01.2010.

Plastmasu dedzināt nedrīkst

Kuroties plītij, krāsnij vai kamīnam, telpā ieplūst patīkams siltums, mainīga gaisma no liesmu dejas uz sausām malkas šķilām un smarža.

Diemžēl cilvēki, praktisku nolūku vadīti, krāsnīs un plītīs cenšas sadedzināt ne tikai izlasītās avīzes, bet arī pārtikas iesaiņojuma plēves, maisiņus, tetrapakas, pat plastmasas pudeles.

Runājot par PET pudelēm, daudzi tomēr saprot, ka tās nav piemērotas dedzināšanai krāsnī, turpretim nevainīgās plēvītes, kas mājas krāsnīs ātri sačokurojas un pazūd, šķiet pavisam nekaitīgas. Kāds ļaunums var celties no mazas plēvītes? Vai tad nu uzreiz kāds saindēsies? Tomēr tā nav – plastmasa pilnīgi sadeg tikai ļoti augstā temperatūrā (vairāk par 1000 grādiem), taču ugunskurā vai krāsnī temperatūra ir tikai 200-400 grādu. Nepilnīgās sadalīšanās rezultātā gaisā nokļūst hlorsavienojumi un dioksīni. Ja katrā privātmājā katru dienu tiek sadedzināti vairāki desmiti plēvīšu, tad saskaitot iznāk prāvs daudzums. Hlorsavienojumi un dioksīni (noturīgie organiskie piesārņotāji NOP) caur skursteni nonāk apkārtējā gaisā un cilvēki tos ieelpo. NOP< kas nosēdušies uz augsnes, lietus ūdens ieskalo gruntī, radot piesārņojumu, kas saglabājas ilgus gadus. Caur kultūraugiem NOP nonāk cilvēka organismā, uzkrājas, izraisot dažādas smagas saslimšanas, tai skaitā – vēzi.

NOP ir noturīgi – paies gadu desmiti, līdz tie degradēsies, veidojot mazāk bīstamas vielas. Pa gaisu un ūdeni tie var pārvietoties lielā attālumā no vietas, kur sākotnēji radīti.

Lietotos plastmasas izstrādājumus var dedzināt, nepiesārņojot gaisu, tieši šim procesam pielāgotās krāsnīs ar īpaši augstu temperatūru un specializētiem filtriem. Tad, plastmasai sadaloties, gaisā nekas kaitīgs nenonāk.

Lielākā daļa plastmasas izstrādājumu tiek ražoti no naftas produktiem. Plastmasas izstrādājumi ir aptuveni 11% no kopīgā sadzīves atkritumu daudzuma. Nonākuši atkritumu poligonos, tie sadalās ļoti ilgstošā periodā – pat vairāk nekā 100 gados. Tomēr mēs varam šķirot arī plastmasu, ko ir iespējams otrreizēji pārstrādāt, kā arī mazāk izmantot plastmasas iepakojumus. Piemēram, tā vietā, lai iepērkoties veikalā nebūtu ikreiz jāņem jauns plastmasas iepirkumu maisiņš, mēs varam atkal un atkal izmantot audekla maisiņus!

Ventas Balss (Ventspils), 05.01.2010., Ilona Kursīte