28.01.2010.

Kas ir Tavā zāļu skapītī?

Droši vien nav tādas ģimenes, kas kaut reizi nebūtu lietojuši kādus medikamentus, vitamīnus, pārtikas piedevas u.tml.

Interesanti ir dati par to, ka 2002.gadā Latvijā ieveda 3200 tonnu medikamentu. Ja katrs Latvijas iedzīvotājs atstāj neizlietotu kaut vienu no desmit tabletēm, pārpalikums mājas aptieciņās valstī būtu vairāk par 300 tonnām. Jautājums, kur tad šīs tonnas ir palikušas.

Aptaujājot iedzīvotājus atklājas fakti, ka visbiežāk paliek neizmantotas antibiotikas un pretsāpju zāles, jo cilvēki sāk lietot ārstu izrakstītās zāles, bet tikko slimības simptomi beigušies vai mazinājušies, tā zāles vairs nelieto. Līdz ar to veidojas šo zāļu krājumi, jo nākošajā reizē ārsts izraksta citas antibiotikas u.c. medikamentus. Daļai cilvēku paliek neizmantotas dažādas ziedes un tinktūras. Vairums cilvēku nederīgos medikamentus izmet pie sadzīves atkritumiem. Daudzi, nezinot, ko ar šādām zālēm iesākt un ar domu – varbūt kādreiz noderēs, glabā šos medikamentus zāļu skapītī, lai gan bieži ir aizmirsies, kam attiecīgā tablete ir bijusi vajadzīga, kā arī daudzām zālēm jau beidzies derīguma termiņš. Neapdomīgi lietojot šādas zāles cilvēks var smagi saindēties.

Vairums cilvēku ir dzirdējuši, ka nokļūstot apkārtējā vidē medikamenti ir bīstami.

Ja izmetam medikamentus konteinerā, tie kopā ar sadzīves atkritumiem nonāk izgāztuvēs, kur var notikt neparedzama reakcija ar citiem atkritumiem, kā arī pastāv iespēja, ka tie nonāks gruntī vai kāda dzīvā organisma gremošanas traktā. Kanalizācijas sistēmās aizskalotie medikamenti nonāk ūdens attīrīšanas iekārtās un var izraisīt negatīvu ietekmi uz tur izmantotajām aktīvajām dūņām. Veicot dažādus pētījumus un izdarot analīzes, hormonu, antibiotiku, analgētisko, pretvēža preparātu, epilepsijā izmantojamo vielu klātbūtne ir pierādīta gan virszemes, gan pazemes ūdeņos. Daudzos eksperimentālos pētījumos pierādīta ultrazemu ārstniecisko vielu devu ietekme uz ūdens dzīvniekiem. Pierādīta antibiotisko preparātu un dezinfekcijai izmantojamo vielu augstais noturīgums vidē un izteiktā iedarbība uz mikroorganismiem . Tā kā medicīnā izmantojamās vielas nokļūst vidē regulāri, tad pat zemas to koncentrācijas var radīt hroniskai iedarbībai raksturīgas sekas.

Tas nozīmē, ka izmest nederīgās zāles atkritumos vai noskalot kanalizācijā nedrīkst! Bet, ko tad ar tām iesākt?

Jau agrāk Latvijā medikamentus, kas vairs nebija nepieciešami vai kuriem beidzies derīguma termiņš, varēja nodot atpakaļ aptiekās. Informatīvu teikumu par šādu iespēju ikviens varēja izlasīt arī uz medikamenta lietošanas instrukcijas. Kad nodot zāles aptiekās vairs nebija iespējams, daudzas firmas, lai nerastos liekas problēmas, šo tekstu par atpakaļnodošanas iespējām no lietošanas instrukcijām izņēma. Šobrīd tirdzniecībā atkal parādījušies medikamenti, kuriem anotācijā 5.punktā par uzglabāšanas noteikumiem, minēts ko darīt, ja šīs zāles vairs nav lietojamas. Jāpiebilst gan, ka cilvēki uz zāļu iepakojumiem un lietošanas instrukcijās reti izlasa aicinājumu pareizi atbrīvoties no nederīgajiem medikamentiem. Tomēr šajās instrukcijās var atrast svarīgu informāciju gan par zāļu lietošanu, gan uzglabāšanu, gan citas lietas.

Pēdējā desmitgadē Latvijā ir domāts par problēmas risinājumu, bet vēl joprojām īsti pieņemtu lēmumu nav. Gan veselības ministra Veldres, gan Eglīša darbošanās laikā tika rakstīti gan informatīvie ziņojumi, gan projekti, lai valsts budžetā iedalītu naudu šīm aktivitātām. Diemžēl līdz pieņemtiem lēmumiem neviens vēl nav ticis, jo protams ir daudz svarīgākas lietas. Ja tiktu piešķirtas valsts budžeta dotācijas un tiktu izveidota sistēma, tad būtu droši, ka bīstamie atkritumi, konkrēti medicīnas atkritumi, tiešām nonāktu dedzināšanas iekārtās, gan nepieciešamības gadījumā iedzīvotājam būtu iespēja lūgt farmaceita padomu.

Bet varbūt domājot par nākotni, par vidi, kurā dzīvos tagadējie bērni un viņu bērni, cilvēkiem jebkuros apstākļos vajadzētu domāt - ko un cik pērkam, ko izlietojam, kā izšķirojam, kur izmetam nederīgo, kā informējam citus, kā pasargājam sevi un citus, ko vēl varam darīt, lai dzīvotu veselīgāk! Mums, protams, ir jāmaina sava attieksme, jo vienkāršāk ir izmest nederīgos medikamentus atkritumos vai aizskalot kanalizācijā nekā stiept uz aptieku vai meklēt vietu, kur tos nodot vai sadedzināt, nenodarot kaitējumu videi. Un svarīgākais ir, negaidot īpašus valdības aicinājumus, sākt darboties pašiem, jo vides veselība ir arī mūsu veselība: Veselā miesā – vesels gars; veselā vidē - vesels cilvēks! (Līdzīgi ir arī ar bateriju nodošanu, papīra, plastmasas vai stikla šķirošanu).

No Engures novada un Tukuma aptiekām oficiāli nederīgos medikamentus pieņem, viena aptieka - Centra aptieka, Tukumā Elizabetes ielā 8, arī Ilmas aptieku farmaceites neatteiksies dot padomu kā rīkoties.

Ieteikumi iedzīvotājiem

v Neiegādājieties liekus medikamentus! Atcerieties, ka nepamatota medikamentu lietošana kaitē Jūsu veselībai!

v Vismaz reizi gadā pārskatiet savus zāļu krājumus, izmetiet visas zāles, kurām beidzies derīguma termiņš!

v Lai neviens nepaņemtu nepareizās zāles, glabājiet tās oriģinālā iesaiņojumā!

v Ja paliek neizlietoti derīgi medikamenti, par to izlietošanas iespējām konsultējieties ar savu ģimenes ārstu.

v Ja zāļu skapīša krājumos atradušies neizlietoti nederīgie medikamenti, neizmetiet tos atkritumos un neaizskalojiet kanalizācijā!

v Nederīgos medikamentus var atstāt primārajā iepakojumā (blisteros, pudelītēs); salieciet tos maisiņā!

v Meklējiet aptieku ar norādi, par to, ka šeit pieņem nederīgos medikamentus, vai jautājiet farmaceitam par savākšanas konteineru vai tvertni;

v Nelieciet kopā ar medikamentiem vecos termometrus. Labāk nododiet tos tieši aptiekā farmaceita rokās.

Engures vidusskolas 10.klases skolnieks R.Kalnozols