Sveicināti vortālā www.atkritumi.lv!
 

01.09.2010.

Spuldžu ekonomija uz vides un veselības rēķina

Sākot ar 1.septembri, visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā, tai skaitā arī Latvijā, tirgotāji pārdošanai vairs nedrīkst iepirkt energoneefektīvas 75 vatu kvēldiegu spuldzes. To vietā ES mudina iegādāties ekonomiskākas spuldzes. Kompaktās fluorescences spuldzes, kas tērē mazāk elektrības un kalpo ilgāk, ir dārgākas un videi kaitīgākas. Turklāt pēc Eiropas Komisijas (EK) zinātniskās komisijas aplēsēm aptuveni 250 000 Eiropas ES iedzīvotājiem jeb 0,05% no kopskaita šo spuldžu lietošana var radīt veselības problēmas.

Vēl divus gadus

Pirms gada stājās spēkā aizliegums iepirkt tirdzniecībai 100 W spuldzes, nākamā gada 1. septembrī aizliegums attieksies arī uz 60 W kvēldiegu spuldzēm, bet 2012. gadā – uz 25 un 45 W kvēldiegu spuldzēm, kas faktiski nozīmē šo spuldžu galu ES teritorijā. Ekonomikas ministrija uzsver, ka šis aizliegums galvenokārt attiecas uz spuldžu ražotājiem. Savukārt iedzīvotāji un uzņēmēji varēs iegādāties kvēlspuldzes un citas mazāk efektīvās spuldzes, kamēr tās vēl ir pieejamas veikalu plauktos un noliktavās. Regula neuzliek iedzīvotājiem vai arī uzņēmējiem pienākumu nomainīt jau lietošanā esošās spuldzes uz energoefektīvākām spuldzēm. 100 W kvēldiegu spuldzes pārdošanā bija aptuveni līdz pagājušā gada decembrim. Arī 75 W spuldzes, visticamāk, būs nopērkamas vēl kādu laiku.

Dārgākas

ES ar šo aizliegumu mudina iegādāties energoefektīvākās, taču reizē arī dārgākās spuldzes. Kā galvenā ekonomisko fluorescences spuldžu priekšrocība tiek minēta to spēja kalpot ilgāk un patērēt mazāk elektroenerģijas. Parastās kvēlspuldzes 90% patērētās elektroenerģijas pārvērš siltumā un tikai 10% – gaismā. Pēc EK domām, pārejot no kvēldiega spuldzēm uz ekonomiskajām, elektrības patēriņš mājsaimniecībās samazināšoties par 10–15%, bet kopumā visi ES iedzīvotāji ietaupīšot 40 teravatstundas elektroenerģijas, turklāt par aptuveni 15 miljoniem tonnu gadā samazināšoties saražotās ogļskābās gāzes apjoms.

Tomēr atšķirībā no parastām kvēldiegu spuldzēm ekonomiskās fluorescences spuldzes videi ir bīstamākas, jo tās satur dzīvsudrabu (apmēram 5 mg). Tieši šā iemesla dēļ tās nedrīkst izmest atkritumos. Tās ir jānodod vietās, kur savāc bīstamos sadzīves atkritumus.

Drauds veselībai?

Tikko ES sāka spriest par kvēldiegu spuldžu tirdzniecības ierobežošanu, Britu dermatologu asociācija un Britu ādas aprūpes fonds informēja Eiropas Komisiju, ka viņu rīcībā ir pierādījumi par enerģiju taupošo spuldžu jeb kompakto fluorescences spuldžu nelabvēlīgo iedarbību uz cilvēka veselību, un krasi nostājās pret kvēlspuldžu izņemšanu, kamēr nav izstrādātas metodes, kā pareizi novērtēt, vai šīs spuldzes ir nekaitīgas "gaismas jutīgiem" cilvēkiem, Neatkarīgo informēja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas speciālists Oskars Šneiders. EK saņēma sūdzības, ka enerģiju taupošās spuldzes var pasliktināt veselības stāvokli epilepsijas, migrēnas, fotofobijas, kataraktas, fotodermatozes, ādas vēža un citu slimību gadījumos. Tāpēc EK lūdza zinātnisko komiteju izvērtēt, vai šīs sūdzības ir patiesas un, ja tā ir, tad noteikt, kuras spuldžu īpašības (gaismas viļņu garumi, frekvence, elektromagnētisko lauku emisijas u.c.) ir saistītas ar nelabvēlīgajiem efektiem. Kāda pensionēta britu skolotāja pagājušajā gadā nopirkusi 1100 kvēldiegu spuldzes, lai nodrošinātos ar tām līdz mūža galam. Viņasprāt, ekonomiskās spuldzes nav pietiekami spilgtas lasīšanai, bet to mirgošana ieslēgšanas laikā viņai var izraisīt epilepsijas lēkmi, ziņo lenta.ru.

Tomēr EK zinātniskā komisija, veicot pētījumus, neatrada tiešus zinātniskus pierādījumus un datus par savstarpējo sakarību starp kompakto fluorescences lampu (KFL) iedarbību un slimību simptomiem. No visām KFL īpašībām tikai UV/zilā gaisma tika identificēta kā potenciāls riska faktors pacientiem ar hronisko staru dermatītu un saules nātreni. EK zinātniskā komiteja vērsa uzmanību, ka dažas viena apvalka KFL emitē ultravioleto starojumu (UVB un pat UVC), tāpēc ilgstoša iedarbība tuvā attālumā (mazāk nekā 20 cm) var radīt starojuma iedarbības intensitāti, kas ir tuvu UV pieļaujamajām robežvērtībām darba vietās, lai aizsargātu strādniekus no ādas un tīklenes bojājumiem.

Zinātnieki secinājuši, ka arī atsevišķu citu slimību gadījumā fluorescences lampas var radīt problēmas ar veselību, īpaši tad, ja lampas ir bojātas. Pēc EK aprēķiniem, izrēķinot sliktākā gadījuma scenāriju, apmēram 250 000 cilvēku, tas ir, 0,05% no ES populācijas, varētu skart KFL iespējamais iedarbības risks.

UZZIŅAI

Fluorescences gaismas iespējamā iedarbība
• Epilepsija – Fluorescences lampas parasti nerada problēmas, izņemot gadījumus, ja lampas ir bojātas un mirgo pie zemākām frekvencēm. Tad tās epilepsijas slimniekiem var izraisīt lēkmes
• Migrēna – Fluorescences lampas migrēnas slimniekiem var radīt acu sasprindzinājumu un galvassāpes. Migrēnu var ierosināt gaismas mirgošana (līdz apmēram 50 Hz frekvencei), un pacienti ir jutīgi arī lēkmju starplaikos
• Tīklenes slimības – zilā gaisma rada fotoķīmiskus bojājumus – kaitīgus efektus tīklenē saistībā ar skābekļa ražošanu. Zilā gaisma var būt kaitīga cilvēkiem ar tīklenes slimībām. Ir arī pierādījumi, ka ilgstoša zilās gaismas iedarbība var radīt krāsu jutīgumu arī veselā tīklenē
• UV starojums, sniega aklums, katarakta – Fluorescences lampas nerada sniega aklumu vai kataraktu, ja UVB un UVC tiek atbilstoši filtrēti. Taču nesenie pētījumi rāda, ka dažas KFL emitē zināmu UV starojuma daudzumu, kas, ilgstoši iedarbojoties ļoti tuvu acij, varētu radīt zināmu kaitējumu. Tomēr mērījumi rāda, ka sliekšņa līmeņi netiek pārsniegti. UV ilgtermiņa iedarbība varētu veicināt kataraktas veidošanos, lampai atrodoties acu līmenī
• Saules nātrene – Iespējams, ka daži pacienti var ciest arī no KFL vai pat kvēlspuldžu gaismas iedarbības
• Ādas vēzis – Fluorescences lampas neveicina melanomas risku. Tomēr tās var nenozīmīgi veicināt UV devas efektus, radot ādas vēzi
Avots: EK

Ilze Šteinfelde
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai