28.01.2014.

Latvijai 40.vieta vides sasniegumu jomā

EPI apkopotie rādītāji tiek dalīti divās grupās. Pirmās grupas rādītāji raksturo vides ietekmi uz cilvēka veselību, bet otrās - ekosistēmu kvalitāti un dabas resursu pārvaldību. 100 punktu skalā Latvijā gandrīz 100% tiek sasniegts mērķis attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma tendencēm, taču mazākais punktu skaits piešķirts nozvejas un mežrūpniecības nozarēm. Gatavojot 2014.gada pētījumu, eksperti samazināja vērtējumu nozvejas un mežrūpniecības nozarēs valstīm, kas sniedza neatbilstošus datus. Piemēram, ja ANO Pārtikas un zemkopības organizācijā iesniegtos datus par zivju krājumu eksperti atzina kā neadekvātus, tad valsts saņēma zemāko vidējo vērtējumu abiem indikatoriem - zivju krājumi un zveja ar traļļiem. Latvijas gadījumā abi šie rādītāji ir novērtēti ar 0. Savukārt mežu nozarē šā gada pētījumā tiek apskatītas tikai viena rādītāja tendences - izmaiņas mežu platībā laika periodā no 2000. līdz 2010.gadam. Minētajā periodā mežu platības ievērojami samazinājās, līdz ar to arī kopējais vērtējums ir zems - 3.3 punkti, ierindojot Latviju arī šajā jomā vienā no pēdējām vietām.

2012.gadā Latvija EPI ieguva otro vietu, tomēr atšķirīgo datu ieguves un apstrādes metožu dēļ salīdzināt indeksu rezultātus nevajadzētu. EPI 2014 metodoloģija un principi balstās uz mērījumiem, kas parāda katras valsts attālumu no labākā vērtējuma (fiksētā mērķa), kas savukārt ir aprēķināts katram no ietvertajiem rādītājiem un ļauj valstij salīdzināt savas priekšrocības un trūkumus ar citām līdzīgām valstīm.

Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga EPI 2014 komentē šādi: “Tas, ka Latvija šogad ierindojusies 40. vietā, nav nemaz tik slikti, jo EPI skatās uz tendencēm emisijās un resursu patēriņā, kas Latvijas gadījumā tiešām nav ievērojami. Iepriekšējos gados Latvija EPI tika novērtēta daudz augstāk, jo metodikā tika skatīts valsts kopējais radītais vides slodžu apjoms, nevis tendences. Kopumā EPI tiek kritizēts par to, ka tas pamatā aplūko teritoriālās slodzes vidē, bet ignorē ar patēriņu saistītās ietekmes uz vidi. Līdz ar to attīstītās valstis, kurās ir maz piesārņojošas ražošanas, bet augsts patēriņš, EPI spēj iegūt salīdzinoši labu vērtējumu.” 15 gadu laikā, kopš tiek veikti pētījumi un aprēķināts EPI, joprojām trūkst globālu datu par svarīgiem vides jautājumiem, piemēram, saldūdens kvalitāti, indīgo ķīmisko vielu noglabāšanu, pašvaldību cieto atkritumu apsaimniekošanu, mitrāju platību samazināšanos, atkritumu šķirošanas līmeni u.c.

Neskatoties uz kritiku, EPI ir kļuvis par vienu no pasaules vadošajiem indikatoriem vides ilgtspējas jomā, kas katru gadu tiek prezentēts ietekmīgāko valstu vadītājiem Pasaules ekonomikas forumā Davosā.

Lai Latvija kļūtu par zaļāku valsti, biedrība "homo ecos:“ aicina valdību aktīvi rīkoties, lai uzlabotu situāciju jomās, kuras vides sasniegumu indeksā norādītas kā Latvijas vājie punkti, savukārt iedzīvotājus aicinām izvērtēt savus ikdienas paradumus, lai mazinātu pētījumā neietvertos rādītājus attiecībā uz patēriņu - samazinot iegādāto preču un atkritumu daudzumu, šķirojot atkritumus, izmantojot preces atkārtoti, taupot resursus. Kaut nedaudz izmainot savus paradumus, mēs katrs atsevišķi un visi kopā varam uzlabot valsts ekoloģisko stāvokli un palīdzēt Latvijai kļūt par zaļāko valsti pasaulē.

Vairāk informācijas par EPI pētījumu: http://epi.yale.edu/epi.

Vairāk informācijas par biedrības homo ecos: darbību un pasākumiem: www.homoecos.lv.