16.06.2014.

Šovasar ievērojami samazinājies varžu skats - tas apdraud ūdrus

Pasaulē dzīvo 13 ūdru sugas un tie ir sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu. Tie mīt gan saldūdenī, gan sālsūdenī. Pamatā šie dzīvnieki dzīvo ūdenstilpju krastos, bet ūdenī iepeld, lai medītu. Latvijā sastopami Eirāzijas ūdri, kas pārtiek no zivīm un vardēm, tāpēc tie ir vietās ar salīdzinoši tīru ūdeni. Ūdri ēd visas zivis, taču biežāk izdodas noķert tās, kas slēpjas un nepeld aktīvi, piemēram, foreles. Lielākoties ūdri medī līdz 10 cm garas zivis.

Jānis Ozoliņš, institūta "Silava" vadošais pētnieks un Mangaļi dabas fonda eksperts norāda, ka mūsdienās ūdriem pastāv vairāki apdraudējumi, ko veicina mūsdienu cilvēku paradumi un dzīvesveids: "Ūdru veselību un dzīvību vistiešākajā veidā ietekmē ūdens piesārņojums. Visbīstamākais ir naftas produktu piesārņojums. Tie bojā ūdra kažoku, un dzīvnieks cieš no hipotermijas jeb atdzišanas. Dzīvniekam nav zemādas tauku slāņa, tāpēc termoregulācija notiek caur kažoku. Kažoks ik pēc 10-15 minūšu peldes ir jāizžāvē, taču to nevar izdarīt, ja kažokā ir salipušas eļļainas vielas. Šāds piesārņojums var izrādīties liktenīgs."

Interesanti, ka piesārņojums, kas ir vidē, uzkrājas barības ķēdē, sākot no vienšūnas organismiem, aļģēm, planktona un tā tālāk. Ar katru nākamo barības ķēdes līmeni indīgās vielas organismos kļūst koncentrētākas. Ūdrs tās uzņem tieši tādā pašā koncentrācijā kā cilvēks. Ja konkrētajā vietā dzīvo ūdrs, ir cerība, ka arī cilvēks šeit var normāli dzīvot.

"Latvijā ūdru skaits pagaidām nav būtiski samazinājies, kas ļauj domāt, ka Latvijas vide šobrīd vēl ir salīdzinoši tīra, tomēr jāatzīst arī, ka pēdējo 15 gadu laikā nekādi pētījumi par ūdriem nav veikti un ūdeņu piesārņojums var novest pie neprognozējamām sekām. Ūdram būtisks ir ne tikai tīrs ūdens, bet arī ūdenstilpnes krasti, kam jābūt iespējami neskartiem. Līdzās zivīm ūdri ēd arī vardes, tās vairojas seklos ūdeņos, kur var attīstīties kurkuļi. Turklāt pēdējie divi pavasari vardēm nav bijuši labvēlīgi, to skaits ir samazinājies, un tas var apdraudēt arī ūdrus, kuriem sāks trūkt barības," saka J.Ozoliņš.

Ūdrs ir bailīgs, tas cenšas uzturēties iespējami tālāk no cilvēkiem. Tie ir krēslas un tumsas dzīvnieki, tāpēc cilvēki šos dzīvniekus sastop reti. Eksperti novērojuši, ka ūdri peldot bieži tiek jaukti ar bebriem, jo mēdz uzturēties līdzīgās vietās. Tas ir iemesls, kāpēc mednieki nejaušības pēc nogalina ūdrus, cenšoties apkarot bebrus. Apdzīvotākajā daļā Eiropas par apdraudējumu ūdriem pamatoti tiek uzskatīts autotransports - ūdri lietus laikā uz ceļiem mēdz meklēt vardes un tiek nobraukti.

Jānis Ozoliņš secina: "Cilvēka uzdevums ir rūpēties par dabu kopumā. Ja vide būs tīra, arī ūdrs tajā jutīsies labi un vairosies, bet cilvēkam tas būs drošs signāls, ka šeit dzīvot ir droši. Šobrīd Latvijā viss vēl ir normas robežās, taču mums noteikti ir jādomā par nākotni un maksimāli jāsamazina apdraudējums ūdriem."

Mainīsim savus paradumus

Mangaļi dabas fonds eksperti iesaka vairākus vienkāršus padomus, kas ļautu mums katram samazināt pārmaiņu dabā apjomus. Pirmkārt, sekot līdzi saviem ikdienas paradumiem, izvēloties lietas, kas rada pēc iespējas mazāku CO2 izmešu apjomu. Piemēram, domāt zaļi un salīdzinoši nelielus attālumus braukt ar divriteni vai pārvietoties ar kājām. Plastmasas maisiņu vietā izmantot auduma iepirkuma maisiņus. Svarīgi ir šķirot atkritumus, jo tie tiek atbilstoši pārstrādāti, lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku kaitējumu dabai. Nodot nevajadzīgos papīrus un žurnālus pārstrādei, lai no tiem rastos jauni produkti.

Otrkārt, rūpēties par dabu un nepiegružot mežus un ūdeņus. Atceraties, ka piesārņojumu dabai nodara mazgāšanas līdzekļu sastāvā esošie fosfāti un citas ķīmiskās vielas, tāpēc ir svarīgi parūpēties par ūdens attīrīšanas iekārtām. Treškārt, ar savu izvēli atbalstiet vietējos ražojumus, jo to saražošana un nokļūšana līdz veikalu plauktiem rada mazāku C02 izmešu daudzumu, nekā produktu atvešana no ārvalstīm. Pozitīvs piemērs atbildīgai saimniekošanai ir dabīgais minerālūdens "Mangaļi", kas uzsāka pildīt minerālūdeni EcoForma pudelēs, kuru ražošanā izmanto līdz pat par 75 tonnām mazāk plastmasas.

Mangaļi dabas fonds ir izveidots pēc dabīgā minerālūdens "Mangaļi" iniciatīvas, sadarbojoties ar vadošajiem Latvijas vides ekspertiem. "Esi atbildīgs par dabu! Latvija pēc 30 gadiem" ir tā izglītojošs projekts, kura ietvaros iedzīvotāji tiek aicināti pārdomāt savus paradumus, lai mazinātu saimnieciskās darbības un klimatisko pārmaiņu ietekmi uz bioloģisko sugu daudzveidību Latvijas upēs un ezeros. Projekta ietvaros fonda eksperti izvēlējušies piecus simbolus Latvijas dabā - zaļo upjuspāri, Dortmaņa lobēliju, ziemeļu upespērleni, ūdru un zivju dzenīti, kas simbolizēs cilvēku rīcības un dabas pārmaiņu ietekmi uz saldūdens bioloģisko daudzveidību 30 gadu laikā. Projekta interaktīvs infografiks: www.mangalidabasfonds.lv. Videoversija: http://ejuz.lv/dabasfonds.