Sveicināti vortālā www.atkritumi.lv!
 

03.11.2014.

Zaļa kustība zaļākiem skolēniem

Šonedēļ, no 3. līdz 9. novembrim, Latvijā jau trešo gadu notiek ekoskolu Globālās rīcības dienas. Tā ir akcija, kurā ik gadu piedalās vairāk nekā 10 miljoni skolēnu visā pasaulē, rīkojot dažādus izzinošus un informatīvus pasākumus un tā apliecinot savas rūpes par vidi un iedvesmojot savus līdzcilvēkus rīkoties videi draudzīgi. Skolas Diena noskaidro, kas notiek Rīcības dienās un kā bērni ekoskolās mācās ikdienā.

Ekoskolu kustība aizsākās 1994. gadā, un to izstrādāja Vides izglītības fonds ar Eiropas Komisijas atbalstu. Programma ir viens no visaptverošākajiem un populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Tā veicina izpratni par vidi, saistot to ar mācību priekšmetiem, veido attieksmi un vērtības, interesi par vidi, procesā iekļaujot ne tikai skolu, bet arī apkārtējo sabiedrību. Pašlaik ekoskolu programmā iekļāvušās vairāk nekā 40 000 skolu visā pasaulē. Programmas simbols ir Zaļais karogs. Tas tiek piešķirts skolām, kuras parādījušas vislabāko sniegumu, ieviešot ekoskolu programmas prasības.

Latvijā ekoskolas statuss ir 180 izglītības iestādēm no bērnudārziem līdz pat augstskolām. «Ekoskolas darbības mērķis ir kļūt par nākotnes skolu, jo, domājam, ir racionāli un loģiski mūsdienās atzīt, ka mūsu ietekme uz vidi ir pārāk liela. Ekoskolā ne tikai runā un māca teoriju par vides aizsardzību, bet vidi saudzējošās darbības ievieš visā skolas darbības struktūrā,» stāsta ekoskolu Rīcības dienu koordinators Edmunds Cepurītis.

Daugmales pamatskolas direktors Andris Ceļmalnieks uzsver, ka skolēni labprāt iesaistās taupības pasākumos, piemēram, piedomājot, lai telpās tiktu izslēgta elektrība, datorklasē – datori u. tml. «Īstenot videi draudzīgu dzīvesveidu ir vienkārši. Galvenokārt tā ir attieksmes maiņa. Ir viegli pateikt otram, kā pareizi jādara, bet ne vienmēr paši varam saņemties, tāpēc labi ir darboties kolektīvi,» domā A. Ceļmalnieks. Iegūt ekoskolas statusu Daugmalē bijusi skolēnu vecāku iniciatīva.

Ekoskolas īsteno vispārējo izglītības programmu, un dabaszinību stundu skaits nemainās, taču arī citos mācību priekšmetos tiek integrētas vides aizsardzības tēmas, bet skolas sadzīvē daudz vairāk uzsvērta vides saudzēšana. «Katrs skolotājs reizi mēnesī savā mācību priekšmetā runā par vides tēmu, kas togad ir izvēlēta kā ekoskolas tēma. Šogad mūsu skolā tā ir Mežs. Ir uzdevumi, projekti, ārpusklases pasākumi,» stāsta A. Ceļmalnieks. Skolēniem skolā ir individuālie skapīši mantu glabāšanai un nosacījums, ka katram jāņem līdzi sava krūzīte, no kuras padzerties, jo skola nenodrošina plastmasas glāzītes, tā mazinot atkritumu daudzumu.

Vai tiešām jāizdrukā?

Ekoskolas arī cenšas komunicēt ar vecākiem un sabiedrību. E. Cepurītis stāsta, ka mazpilsētās vai ciematos ekoskolas mēdz būt galvenās zaļo pasākumu rīkotājas, informācijas un vides izglītības aktivitāšu centri, no kurienes skolēni ziņas par vides aizsardzību aiznes mājās un tālāk. A. Ceļmalnieks piekrīt – skolēnu vecāki labprāt iesaistās dažādos skolas projektos, atbalsta bērnu vēlmi doties uz skolu ar velosipēdu, veselīgāk ēst un šķirot atkritumus. Lai zaļo vēsti nestu ārpus skolas sienām, bērni veidojuši filmiņu par atkritumu šķirošanu. Viņi arī regulāri piedalās konkursos par šķirošanu. «Daudzas skolas iesaistās dažādos projektos, piemēram, makulatūras vākšanā, sacenšoties starp klasēm par balvu. No vienas puses, šī aktivitāte ir apsveicama, taču gribu uzsvērt, ka ietekmes uz vidi samazināšanas jēga ir nevis sašķiroto un pārstrādei nodoto atkritumu daudzums, bet gan to samazināšana un racionāla saimniekošana. Piemēram – vai tiešām vajag tekstu izdrukāt?» norāda E. Cepurītis.

Sadarbojoties ar sabiedrību, skola, piemēram, var rosināt skolas ēdienkartē ieviest maksimāli daudz produktu, kas iepirkti no vietējiem ražotājiem, veicināt pārvietošanos ar velosipēdu. Skola var izveidot drošu velonovietni, rosināt pašvaldību izveidot veloceliņus, radīt vidi, lai došanās uz skolu ar auto nebūtu vienīgais drošais pārvietošanās veids. Ja skola atrodas tuvu parkam, mežam, ekoskolas izmanto dabas vidi mācību un ārpusklases izzinošām aktivitātēm. Gan skolēniem, gan skolotājiem arī tiek rīkoti bezmaksas vasaras forumi. Pedagogiem notiek mācības, pieredzes apmaiņas, kurās lektori dalās idejās un ieteikumos, kā runāt ar jauniešiem par vides aizsardzības tēmām.

Lai kļūtu par ekoskolu, skolai jāaizpilda anketa un jānosūta Vides izglītības fondam. Pirmais gads skolai ir izmēģinājuma gads, kurā ir jāievieš galvenie septiņi ekoskolu principi: jāizveido ekopadome, jāsagatavo skolas vides pārskats, jāizstrādā skolas vides rīcības plāns, jānodrošina tā pārraudzība un izvērtēšana, kā arī sasaiste ar mācību procesu, jāievieš pasākumi skolas un sabiedrības iesaistīšanai, kā arī jāizveido vides kodekss – principi, ko skola apņemas paveikt šajā gadā. Pēc otrā gada skola var saņemt Zaļo karogu, ko piešķir uz vienu gadu, pēc kura skolu atkal vērtē.

Kas notiek Rīcības dienās

Rīcības dienu ideja ir vienā nedēļā sakoncentrēt ekoskolu būtību, darīt kaut ko, lai parādītu sabiedrībai vides problēmu nozīmi, un ar savu darbību censtos situāciju mainīt. Skolas izdomā pasākumus, ar kuriem piedalās šajās Rīcības dienās, – tie ir konkursi, projekti, no kuriem liela daļa ir atvērti plašai sabiedrībai. Piemēram, skola rīko pārgājienu, kurā aicina arī pašvaldības iedzīvotājus pievērsties iešanai kā pārvietošanās veidam. Daugmales skolēni gatavos bukletus par vides aizsardzību, apdrukās krekliņus un auduma iepirkšanās maisiņus. Cēsu Pastariņa sākumskolā aktualizēs efektīvu ūdens patēriņu, Liepājas Universitāte rīkos velodraugu pasākumu, bērnudārzs Mazulītis Rū aicina uz veselīgām aktivitātēm kopā ar autosportistu Andi Neikšānu, bet Ventspils vidusskolēni izvingrinās nogurušos ceļotājus autoostā. Rīcības dienu ietvaros izvēlēti labākie reģionu pārstāvji, kas jau piedalījušies mācībās Rīgā ar ekspertiem argumentācijā, publikas pārliecināšanā un diskutēšanā, lai pēc Rīcības dienu noslēguma – 10. novembrī – liktu lietā apgūtās prasmes diskusijā ar Latvijas politiķiem par videi nozīmīgiem jautājumiem.

***

Par ekoskolām

Visvairāk – ap 90% – ekoskolu ir Maltā, arī Skandināvijā zaļā dzīvesveida un vides saudzēšanas idejas skolās ir populāras.

Latvijā programmai ik gadu pievienojas ap 20–30 skolu; 10 darbības gados ekoskolas statusu ieguvušas 180 skolas.

Latvijas ekoskolu skolēni ir aktīvi un kompetenti pasaules mērogā – ar ekoskolu programmu saistītās Jauno vides reportieru kustības dalībnieks Mārtiņš Mozgis šogad ir viens no trim jaunajiem vides reportieriem pasaulē, kas kvalificējies UNESCO konferencei Japānā.
Inga Melberga
Diena