06.02.2015.

Ventspilī pēdējos gados par 23% pieaugušas iedzīvotāju patēriņa radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas

Ventspilī pēdējo gadu laikā kopš valsts izkļūšanas no ekonomiskās krīzes ir pieaugušas iedzīvotāju patēriņa radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, secināts organizācijas "Zaļā brīvība" veiktajā pētījumā "Ventspils pilsētas oglekļa pēdas novērtējums".

Pētījuma autori secina, ka patēriņa emisijas ir ļoti ciešā saistībā ar iedzīvotāju ienākumiem, tāpēc Ventspilī ļoti straujš emisiju pieaugums vērojams starp 2011. un 2012.gadu, kad ekonomika sāka atgūties no krīzes un palielinājās arī mājsaimniecību ienākumi.

Kopumā laika posmā no 2010. līdz 2013.gadam ventspilnieku patēriņa emisijas ir pieaugušas par 23%. Visstraujākais emisiju pieaugums bijis transporta un pārtikas patēriņa sektoros. Jomas, kur ir vērojams emisiju samazinājums, ir izglītība (-32 %) un mājokļa iekārtas (-3 %).

Visas Ventspils pilsētas SEG emisijas 2013.gadā bija 342 000 tonnu oglekļa dioksīda jeb 9,17 tonnas uz vienu iedzīvotāju gadā. Enerģijas patēriņš ēkās ir lielākais SEG emisiju avots Ventspilī, teikts pētījumā. Tas veido 47% visu emisiju. Secināts, ka elektroenerģijas un centrālapkures patēriņš 2013.gadā radījis 78 000 tonnu oglekļa dioksīda. Otras lielākās emisijas rada transports - 25% jeb 83 000 tonnu oglekļa dioksīda. SEG emisijas, kas saistītas ar kondicionieru un saldēšanas iekārtu ugunsdzēšamo aparātu lietošanu radījušas divas tonnas oglekļa dioksīda. Tikpat lielu daudzumu emisiju rada atkritumu un notekūdeņu attīrīšana. Pārtikas patēriņš rada 24% visu SEG emisiju, savukārt būvniecība un tērauda izmantošana būvniecībā veido vēl 2,8% no SEG emisijām pilsētā.

Eksperti secina, ka četru gadu laikā mājsaimniecību primāro energoresursu patēriņš un ar to saistītās emisijas Ventspilī ir samazinājušās par 27%, komersantu un pašvaldības iestāžu radītās emisijas ir svārstījušās, tomēr tām ir bijusi tendence samazināties. Lielākais SEG emisiju samazinājums novērots atkritumu sektorā - par 51% un aviācijā - par 30%, kā arī primāro energoresursu izmantošana - par 22%. Tikmēr straujākais SEG emisiju pieaugums bijis būvniecībā un pārtikas patēriņā - attiecīgi par 75% un 16%.

Pētījuma noslēgumā autori secinājuši, ka enerģētika, autotransports un pārtika Ventspilī veido lielāko SEG emisiju apjomu - kopā 96% no visām emisijām. Lielākā daļa emisiju rodas ārpus pašas pilsētas, tāpēc pilsētai ir ierobežotas iespējas ietekmēt šīs emisijas. Kā viens no risinājumiem tiek minēts zaļā iepirkuma kritēriju integrēšana pašvaldību iepirkumos. Savukārt pārtikas patēriņa emisiju apjomu varētu samazināt, veicinot sezonālas vietējās un bioloģiskajā lauksaimniecībā audzētas pārtikas patēriņu mājsaimniecībās un pašvaldības iestādēs - skolās, slimnīcās.

Lai samazinātu emisijas, ir nepieciešamas noturīgas izmaiņas mājsaimniecību, iestāžu un uzņēmumu uzvedībā. To patlaban kavē zemais vides apziņas un motivācijas līmenis sabiedrībā, savukārt instrumenti un tehnoloģijas, kas atvieglotu, nav brīvi pieejami. Līdz ar to ir jācenšas panākt attieksmes maiņa un jārada motivācija videi draudzīgai rīcībai, kā arī jāmeklē jaunas partnerības un jārada rīki, lai izvērtētu un nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas, uzsver pētījuma autori.

Ella Valtmane
LETA