Sveicināti vortālā www.atkritumi.lv!
 

30.08.2016.

Vecais jumts var maksāt dārgi

Lai gan azbesta kaitīgās ietekmes dēļ Eiropas Savienībā (ES) kopš 2005. gada ir aizliegti visi azbestu saturoši būvmateriāli, Latvijā šim jautājumam netiek pievērsta pietiekama vērība. Tā vecais šīfera jumts tiek sabērts un, braucot tam pāri, samalts bedrainajos lauku ceļos.
Ņemot vērā, ka azbests pieder pie bīstamām vielām, darbā arto saturošiem būvmateriāliem nepieciešams lietot pretputekļu sejas maskas un aizsargapģērbu, kā ari azbestu saturošo materiālu apsaimniekošanā jāievēro virkne drošības pasākumu.
Darbā ar azbestu stingri jāievēro darba aizsardzības prasības, kas paredz tā radīto risku novērtēšanu, azbesta šķiedru eksplozijas mērījumus, kā arī individuālo aizsardzības līdzekļu un piemērota aizsargapģērba lietošanu. Tātad spītējot tam, cik kaitīgs ir šis materiāls, lielākajā daļā objektu darbinieki joprojām ar azbestu strādā bez aizsargapģērba, turklāt nereti šie materiāli netiek ari atbilstoši utilizēti un nonāk kopējos būvgružos. Sevišķi bīstams ir lauku iedzīvotāju paradums no jumta noņemtā šīfera daļas uzglabāt malkas šķūnītī vai, piemēram, sasmalcinātu izbērt uz lauku ceļiem.
Šajā gadījumā jāatceras, ka azbesta bīstamība slēpjas tā īpašībā sadalīties šķiedrās, kuras ieelpojot nokļūst cilvēka plaušās. Ņemot vērā, ka cilvēka organismā šķiedras nenoārdās un organisms tās nevar izvadīt, laika gaitā attīstās dažādas smagas saslimšanas. Turklāt azbesta izraisītās veselības problēmas nevar identificēt uzreiz, jo no azbesta ieelpošanas brīža līdz nopietnai saslimšanai var aizritēt pat 20 gadi. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, ES katru gadu tiek reģistrēti līdz 30 tūkstošiem azbesta izraisītu slimību gadījumu. Savukārt Latvijā no 1995. līdz 2012. gadam reģistrēti 26 azbesta un citu minerālšķiedru pneimokoniozes saslimšanas gadījumi.
Kā rīkoties, ja veļaties utilizēt jūsu Īpašumā esošus azbesta būvmateriālus vai būvgružus? Ja šī bīstamā materiāla apjoms ir mērāms vairākās tonnās, pastāv iespēja nolīgt bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, kura speciālisti atbrauks pakaļ azbesta atkritumiem un parūpēsies, lai tie tiktu apsaimniekoti atbilstoši likumdošanas prasībām. Savukārt, ja azbesta saturošo atkritumu nav daudz, iedzīvotāji var paši tos nogādāt bīstamo atkritumu savākšanas vietās, pirms tam azbestu saturošus būvmateriālus vai to būvgružus atbilstoši iesaiņojot, lai novērstu azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē.
Tiesa, ir jārēķinās, ka izmaksas, kas saistītas ar azbesta atkritumu utilizēšanu (pievienotās vērtības nodoklis par atkritumu savākšanu un apglabāšanu, "big-bag" maisi atkritumu iesaiņošanai, azbesta atkritumu pārvadāšana), nāksies segt pašam. Šo izdevumu apmērs atkarīgs no atkritumu daudzuma, bet vidēji tas sasniedz ap 82 eiro uz 1000 kg bīstamo azbesta atkritumu. Simts kvadrātmetru jumta segums vārē tu svērt aptuveni 1200 kg. Ilglaicīga šādu atkritumu glabātava atrodas Brocēnu novada "Dūmiņos”. Lai gan pirmajā mirklī izmaksas varētu šķist lielas, jāatceras, ka, tikai lietojot aizsargapģērbu un utilizējot azbestu atbilstoši tā specifikai, spējam pasargāt līdzcilvēkus no šā materiāla šķiedru izraisītajām veselības problēmām. Protams, arī valsts institūcijām vajadzētu šo apstākli ņemt vērā. Novērtējot kopējo situāciju, ir labi redzams, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām nemaz nezina, cik kaitīgs ir azbests un kādas sekas tas var atstāt uz veselību. Tādēļ būtu nepieciešams aktīvāk informēt sabiedrību par azbesta bīstamību, kā ari palielināt uzraudzību un kontroli šajā jomā.

PĒTERIS GALS, DARBA DROŠĪBAS KONTROLES UZŅĒMUMA "INSPECTA PREVENTION" VADĪTĀJS
Latvijas Avīze