13.07.2017.

Uz pikniku ar paša gatavotiem piederumiem

Ēst zem klajas debess ir gardi, bet jāraugās, lai nerodas papildu atkritumi
Vasara ir atvaļinājumu, tātad arī dažādu brīvdabas pasākumu, festivālu, sporta spēļu un vienkārši pikniku piemājas dārzos un mežos laiks. Visu šo brīvdabas pasākumu rezultātā arī krietni palielinās izlietoto atkritumu daudzums. Lai aicinātu cilvēkus domāt par savu atstāto ietekmi uz vidi dažādu pasākumu laikā, domājot arī par apkārtējās vides saudzēšanu, biedrība homo ecos: šovasar aktīvi piedāvā dažādas radošās darbnīcas, rādot, kā pašu spēkiem mājās izgatavot dažādus piknika piederumus.

Nē – plastmasas traukiem!
Kā pastāstīja biedrības vadītājs Artūrs Jansons, cilvēku ietekme uz vidi dažādu pasākumu laikā ir ļoti aktuāla problēma. Visi mūsu ikdienas paradumi, ko īstenojam mājās, daudzreiz vairāk kļūst redzami lielajos masu pasākumos. «Ja mēs, piemēram, mājās izmantojam vienreizlietojamos traukus tā vietā, lai atrastu citas alternatīvas, tad, cilvēkiem sapulcējoties kopā, šī problēma kļūst tūkstoškārtīga. Tā ir uzskatāma problēma, jo neapšaubāmi, lai atvieglotu sev dzīvi, cilvēki, dodoties uz pikniku dabā, visu vēlas iepriekš sagatavot, tajā skaitā līdzi ņemot vienreizlietojamos traukus, kā arī pusfabrikātus kvalitatīva ēdiena veidā, plastmasas ūdens pudeles un citas lietas. Tas nosacīti ir daudz ērtāk, jo darbojas princips – izvilki, palietoji un izmeti,» skaidro Artūrs Jansons. Viņš arī norāda, ka vienreizlietojamo trauku galvenā problēma Latvijā ir tā, ka faktiski neviens no tiem nav līdz galam pārstrādājams – ne plastmasas šķīvji, ne glāzes. Alternatīva ir izmantot papīra traukus. Bet arī šajā gadījumā jāatceras, ka šķirošanas konteineros jāliek tīri, tātad nomazgāti trauki, ko ne vienmēr cilvēki dara. Ja papīra trauku pārstrādes rezultātā, piemēram, uz šķīvja palikusī tomātu mērce tiks pārstrādāta, tad plastmasas traukiem šādu palieku nedrīkst būt – tie uzreiz kļūst nederīgi pārstrādei. Artūrs Jansons gan norāda, ka šobrīd Latvijā nav pieejama statistika, kas parādītu, cik liels daudzums no izlietotajiem atkritumiem ir, piemēram, plastmasas materiālu. «Lai piedāvātu cilvēkiem alternatīvu, iesakām veidot piknika grozu ar visiem vajadzīgajiem piederumiem pašiem. Mūsu aicinājums ir tomēr nebūt slinkiem un paņemt traukus līdzi no mājām, kā arī neaizrauties ar pusfabrikātu iegādi, bet jau mājās sarūpēt gardu un veselīgu ēdienu,» aicina homo ecos: vadītājs.

Paša radīts piknika grozs
Biedrība homo ecos: aicina pašiem mājas apstākļos mēģināt izgatavot gan glāzes no vecām stikla pudelēm, gan bišu vaskadrānas, kas noderēs kā vāciņi burciņām un ēdienu saiņošanai, gan atrast pielietojumu audumu atgriezumiem, lai ar tiem gan izklātu kartona kasti, kas kalpos kā skaists piknika grozs, gan izmantotu nevajadzīgo apģērbu no skapja, lai izveidotu piknika segu un spilvenus, uz kuriem ērti sēdēt.
Biedrības pārstāve Elīna Pekšēna norāda, ka radošās darbnīcas izpelnījušās lielu atsaucību, jo tās sniedz ne tikai iespēju izgatavot sev noderīgas lietas, bet arī būt kopā ar līdzīgi domājošajiem, kas vēlas apgūt jaunas prasmes. «Jāatceras, ka mēs vēl pirms kādiem 30 gadiem uz pikniku ņēmām līdzi un laukos galdu klājām ar saviem traukiem. Bez plastmasas glāzēm un šķīvjiem varēja iztikt. Darbnīcas ir veids, kā uzrunājam cilvēkus un dalāmies pieredzē, aicinot neizmantot plastmasas piederumus pasākumos. Šovasar mācām izgatavot piknika kasti, glāzes, bišu vaskadrānas, spilvenus, kā arī iepirkumu tīkliņus, un padomā ir vēl vairākas idejas. Radoši darbojoties, mēs dodam savām smadzenēm iespēju domāt ārpus ikdienas komforta zonas, kas īpaši vides izglītībā ir ļoti svarīgi. Šādas darbnīcas ir arī pozitīvs izaicinājums sev darīt mazliet vairāk,» stāsta Elīna.

Tūristu komplektiņš dabas draugiem
Tiem, kas dodas dabā ikdienā, noteikti ir iegādāts trauku komplektiņš tūristiem. Parasti tie ir kompakti, viegli, ērti lietojami un kopjami un izturīgi. Iespējams atrast tādus tūristu traukus, kas ir gatavoti no otrreizējās pārstrādes produktiem, kā arī no viegla metāla. Ja esat aktīva, dabu mīloša ģimene, noteikti vērts šādu trauku komplektu iegādāties katram ģimenes loceklim.
Dodoties pie dabas, svarīgi, lai līdzi ņemamās lietas ir vieglas un nelielas, tādēļ gan trauku daudzums un materiāls, gan maltītes saturs ir rūpīgi jāpārdomā. Kad mēroti lieli attālumi kājām, it sevišķi karstā laikā (kāds, cerams, tomēr vēl šovasar pienāks), katrs lieks grams pārvēršas par smagu nastu. Tāpēc svarīgi – jo mazāk, jo kvalitatīvāk. Ar plastmasas traukiem no lielveikala nekāds stilīgais un Pinterest bilžu stila pikniks tik un tā nesanāks, tādēļ, ja gribas glaunu maltīti zem klajas debess, prātīgākais ir padomāt par vietu, kur var piebraukt ar transportu maksimāli tuvu un izmantot parastus traukus. Un atcerēties visus atkritumus aiznest sev līdzi vai izmest tiem paredzētajās tvertnēs piknika vietas tuvumā!

Alternatīva – trauku «bibliotēka»
Festivāls Komēta, kas no 7. līdz 9. jūlijam notika Daugavgrīvas cietoksnī, šogad īpaši domāja par to, kā risināt atkritumu problēmu, kā rezultātā tapa unikāls koncepts – «trauku bibliotēka». Festivāla pārstāve Liene Jurgelāne stāsta, ka galvenais tās mērķis – lai festivāla teritorijā nebūtu nekādu plastmasas trauku un pudeļu. «Mums ir svarīgi par to domāt, jo lielos pasākumos neapšaubāmi ir liels apmeklētāju skaits, kas nozīmē arī daudz atkritumu. Mēs vēlamies izturēties pret vidi saudzīgi, tādēļ ieviesām trauku «bibliotēku». Festivāla apmeklētāji tika aicināti ņemt līdzi savus traukus vai arī izmantot «trauku bibliotēku» – paņemot šķīvi, paēdot no tā un pēc tam to nomazgātu atliekot atpakaļ. Savukārt tie festivāla apmeklētāji, kas nebija paņēmuši līdzi savus traukus, kā arī nevēlējas izmantot «trauku bibliotēkas» pakalpojumus, varēja iegādāties ēdienu uz papīra traukiem, bet par to bija papildus jāpiemaksā,» stāsta festivāla pārstāve, kas paskaidro, ka visiem festivāla ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem tika norādīts, ka plastmasas traukos ēdienu pasniegt nedrīkst. Viņa arī skaidro, ka festivāla dalībniekiem bija iespēja ņemt dzeramo ūdeni no cisternas, kas nozīmē, ka netika patērētas mazās plastmasas ūdens pudeles. Tāpat vairākos festivāla punktos bija iespēja šķirot atkritumus.

***

Izaicinājums – festivāls bez atkritumiem
Ar personīgajiem atkritumiem tikt galā ir katra paša sirdsapziņas jautājums un arī vienkāršāk. Lielākas problēmas sākas tur, kur vienkopus ir vairāk cilvēku un lielāks patēriņa apjoms. Piemēram, tāda mēroga festivālos kā Positivus.
Laura un Matīss Arnicāni savā ikdienā piekopj zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveidu, savus ikdienas paradumus, izaicinājumus un ieteikumus aprakstot arī savā blogā Seekthesimple.com. Būdami lieli mūzikas mīļotāji, viņi arī šogad, tāpat kā citus gadus, dosies uz Latvijā lielāko festivālu Positivus, tikai šogad tas būs citādāk, jo īstenos savā ziņā eksperimentu – neatstāt atkritumus arī tur. Laura gan atzīst, ka tas būs izaicinājums, kas prasa rūpīgu sagatavošanos. «Visus šos gadus, kopš esam braukuši, mēs par atkritumiem neesam daudz domājuši. Pirkām dzērienus plastmasas glāzēs un ielikām tos kartona ietvariņos, lai aiznestu draugiem, baudījām kafiju tam paredzētajās krūzītēs un, protams, ēdām no plastmasas šķīvjiem ar tāda paša materiāla piederumiem. Šī gada izaicinājums ir vispār nesaražot personīgos atkritumus. Protams, tas prasa sagatavoties. Festivālā ienesīsim savas glāzes, ko lūgsim uzpildīt. Dzersim no tām gan karstos kafijas dzērienus, gan ūdeni, jo pudeles festivāla teritorijā ienest nav atļauts. Mums līdzi būs arī savi trauciņi ēšanai, kur lūgsim ēdinātājus salikt mūsu iegādāto maltīti. Tāpat papīra salvešu vietā līdzi ņemsim kokvilnas salvetes,» par gatavošanos festivālam stāsta Laura Arnicāne. Viņa arī norāda, ka pasaules mērogā lielie festivāli jau daudz vairāk domā par zaļu vidi un atkritumu daudzuma samazināšanu. Tieši tādēļ daudzviet pasaulē festivālos (tajā skaitā kaimiņvalstī Igaunijā) ieviesta glāžu depozītsistēma, kad cilvēks iegādājas glāzi kopā ar dzērienu, ko pēc tam uzpilda. Tiklīdz viņš glāzi vairs nevēlas, aiznes atpakaļ, saņemot par glāzi iztērēto naudu. «Manuprāt, cilvēki būtu gatavi glāžu depozītsistēmai. Protams, tas prasītu vairāk resursu no festivāla organizatoriem, bet esmu droša, ka tuvāko 10 gadu laikā tā vairs nebūs vēlme, bet gan reāla vajadzība,» ir pārliecināta Laura.

***

Samazināt daudzumu, veicināt pārstrādi:

• 44% no visiem sadzīves atkritumiem Eiropas Savienībā tiek pārstrādāti vai kompostēti.
• Saskaņā ar Eiropas Parlamentā 2017. gada martā pieņemto tiesību aktu projektu šis skaitlis varētu pieaugt līdz 70% 2030. gadā.
• EP ierosina samazināt arī poligonos noglabāto atkritumu daudzumu līdz 5% no kopējā atkritumu daudzuma.
• Ierosināts arī 50% pārtikas atkritumu samazinājums.
• 2014. gadā Austrija, Beļģija, Dānija, Vācija, Nīderlande un Zviedrija faktiski neapglabāja poligonos mājsaimniecību un mazo uzņēmumu radītos atkritumus, kamēr Kiprā, Horvātijā, Grieķijā, Latvijā un Maltā 3/4 šādu atkritumu tika apglabātas poligonos.
• Kaut atkritumu apsaimniekošana Eiropas Savienībā pēdējās dekādēs būtiski uzlabojusies, joprojām poligonos tiek apglabāta trešdaļa mājsaimniecību un mazā biznesa radīto atkritumu un mazāk nekā puse tiek pārstrādāta vai kompostēta.
• Situācija dažādās ES dalībvalstīs būtiski atšķiras.
• Atkritumu apsaimniekošanas uzlabošana pozitīvi ietekmētu vidi, klimatu, sabiedrības veselību un ekonomiku.

Avots: Atkritumi.lv

Biedrības homo ecos: vadītājs Artūrs Jansons skaidro, ka cilvēku ietekme uz vidi dažādu pasākumu laikā ir ļoti aktuāla problēma. Visi mūsu paradumi, ko īstenojam mājās, daudzreiz vairāk kļūst redzami masu pasākumos. Viņš aicina gan iedzīvotājus, gan pasākumu organizatorus meklēt iespējami zaļākas alternatīvas, lai mūsu izklaide nekļūst par smagu nastu videi.

@ Liene Pālēna, Diena (Dabas Diena)