16.03.2018.

Dzīve bez atkritumiem

Pieci jautājumi zero waste entuziastei Baibai Petrenko
Dzīves filozofijas zero waste jeb dzīves bez atkritumiem piekritēja Baiba Petrenko ir pārliecināta, ka, sākot domāt par to, kur paliek mūsu izmestie atkritumi, uztvere sakārtojas pati no sevis un pārmaiņas ieviešas dabiski. Baiba ir pārtulkojusi pasaulslavenās zero waste dzīvesveida pionieres Beas Džonsones grāmatu Māja bez atkritumiem, un plānots, ka jau aprīlī tā nonāks grāmatveikalu plauktos, lai iedvesmotu ikvienu interesentu zaļākai dzīvei.
Kā sākās jūsu interese par zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveidu?
Mani vienmēr ir interesējuši jautājumi, kas saistīti ar vidi un zaļu dzīvesveidu, gadiem ilgi rūpīgi šķiroju atkritumus, bet pēc dēla piedzimšanas aizvien vairāk sāku interesēties par vides piesārņojumu un uzzināju, ka šķirošana neizglābs pasauli no ekoloģiskas krīzes, to var izdarīt tikai patēriņa samazināšana. Uzzināju par kustību zero waste, lasīju dažādus rakstus, skatījos YouTube lekcijas, izlasīju arī šīs kustības pamatlicējas Beas Džonsones grāmatu Māja bez atkritumiem.
Atradu arī Facebook grupu Zero Waste Rīga, un man bija prieks redzēt – lai gan Latvijā atkritumu šķirošana nav populāra, netrūkst cilvēku, kurus interesē dzīve bez atkritumiem.
2017. gada sākumā nolēmu pārveidot savu sadzīvi tā, lai sekotu šī dzīvesveida pamatprincipiem – atteikties no nevajadzīgām lietām, samazināt vajadzīgo lietu patēriņu, izmantot daudzkārt lietojamas alternatīvas (auduma maisiņus, stikla burkas, kabatlakatus, tērauda ūdens pudeli, kārbas, skuvekli un salmiņus, silikona menstruālo piltuvi), iegādāties lietotas preces, rūpīgi šķirot tos atkritumus, ko radu, kā arī kompostēt organiskos atkritumus. Dažas lietas mainīt bija viegli, dažas grūtāk, bet ar laiku jaunie paradumi kļuva par dabisku ikdienas sastāvdaļu, un šobrīd grūti iedomāties iepriekšējo dzīvesveidu. Gada beigās sadzīves atkritumu konteinerī izmetu vienu spaini nešķirojamu atkritumu.
Kādi vēl ir jūsu ikdienas paradumi, ievērojot «dzīve bez izšķērdības» principus?
Ikdienā es dodos uz veikalu ar savām auduma somām, kurās ir iekšā plāna auduma maisiņi, pēc iespējas vairāk iegādājos sveramu pārtiku, dažkārt arī stikla vai kartona iepakojumos, ko pēc tam sašķiroju.
Kad vēl lietoju uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus, arī krējumu, biezpienu, sieru un pat gaļu pirku savās stikla burkās. Negaidīta šī dzīvesveida sastāvdaļa ir tā, ka uzturs kļūst veselīgāks, jo tikpat kā netiek lietoti dažādi pārstrādātas pārtikas produkti, kas nopērkami plastmasas iepakojumos. Tāpat ikdienā izmantoju neiepakotu tualetes papīru, bambusa zobu birstes, kā arī vienas ziepes, ar kurām var mazgāt ķermeni, seju un matus, tādējādi apejot šampūna, kondicioniera un dušas želejas pudeles.
Tā kā jūs arī regulāri dalāties savos pieredzes stāstos, tad noteikti spējat novērtēt, kā ir vai nav mainījusies sabiedrības attieksme šajā jautājumā?
Daloties savā pieredzē, nedomāju, ka varu kādam mācīt, kā dzīvot bez atkritumiem, jo dzīvesveids un vajadzības katram ir atšķirīgas. Taču varu padalīties ar savu pieredzi, lai cilvēki redzētu, ka tas ir iespējams.
Sabiedrības interese aug, taču, manuprāt, vēl ir jāpaiet laikam, lai tiešām varētu just vairākuma patēriņa paradumu pārmaiņas. Pagaidām zaļi domājošo cilvēku skaits ir proporcionāli mazs, taču es domāju, ka ar laiku atbildība pret vidi kļūs par normu un dabas aizsardzība nebūs tikai ekoloģijas entuziastu hobijs.
Jūs arī tulkojat zero waste kustības pamatlicējas Beas Džonsones grāmatu par šo tēmu. Ko tā jums pašai māca?
Grāmata ir pārtulkota un pavisam drīz visiem interesentiem būs pieejama veikalu plauktos. Man tā lika palūkoties no malas uz savām attiecībām ar lietām un rast atbildes uz jautājumiem, kāpēc es tās ienesu savā dzīves telpā, cik bieži tās man patiešām ir vajadzīgas un uzlabo dzīvi, nevis to apgrūtina.
Kādas kopumā ir šī dzīvesveida tendences pasaulē?
Arī pasaulē dzīve bez atkritumiem kļūst aizvien populārāka, daudzviet šim dzīvesveidam pievēršas ne tikai patērētāji, bet arī ražotāji un tirgotāji.
Tiek atvērti neiepakotas pārtikas veikali, lietotu preču lielveikali, ražotāji izmanto jaunas iepakošanas tehnoloģijas, kā arī tiek piedāvāti pakalpojumi, kas vērsti uz resursu taupīšanu, piemēram, dažādas labošanas darbnīcas. Būtiska sastāvdaļa ir organisko atkritumu savākšanas un apstrādes pakalpojums, kas ļauj tiem dabiski sadalīties un nokļūt atpakaļ augsnē, nevis tikt apraktiem poligonos, kur tie sadalās gadu desmitiem un pozitīvas atgriezeniskās saites vietā rada papildu kaitīgos izmešus.
Nereti zero waste dzīvesveids var šķist kā neiespējamā misija, kur no ļoti daudz kā jāatsakās. Kas, jūsuprāt, ir tās lietas, ko varētu darīt ikviens cilvēks, lai samazinātu atkritumu daudzumu?
Es centos pārmainīt daudzas dzīves sfēras uzreiz, un tas bija diezgan grūti, taču tikpat labi to var darīt pakāpeniski.
Iesākumā jāmēģina atteikties no vienreizlietojamas plastmasas, piemēram, plastmasas ūdens pudelēm vai līdzi ņemamās kafijas krūzītēm. Tā vietā var izmantot savu pudeli, kurā mājās, darbā vai kafejnīcā ieliet ūdeni, kā arī līdzi ņemamu kafijas krūzi. Tāpat vajadzētu iemācīties nelietot plastmasas salmiņus vai mazo maisiņu katram banānu ķekaram vai sīpolam. Ar laiku var iemācīties turēt mašīnā vai mājās auduma somu ar maziem, plāna auduma maisiņiem un burkām, ko izmantot, dodoties iepirkties. Tas nekas, ja dažas pirmās reizes šīs lietas piemirsīsies, jo šādas pārmaiņas nenotiek vienas dienas laikā. Taču, sākot domāt par to, kur paliek mūsu izmestie atkritumi, uztvere sakārtojas pati no sevis un pārmaiņas ieviešas dabiski.
Zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveids palīdz ne tikai saudzēt vidi, bet arī atgūt kontroli pār to, ko, kā un kāpēc mēs pērkam un izmantojam, uzskata zero waste aktīviste Baiba Petrenko.

@ Liene Pālēna, Diena (Dabas Diena)