Sveicināti vortālā www.atkritumi.lv!
 

11.07.2016.

Lietuvā savākti gandrīz 65 000 parakstu pret Baltkrievijas Astravjecas AES

Lietuvā divu mēnešu laikā savākti gandrīz 65 000 parakstu, atbalstot Lietuvas Tēvzemes savienības-kristīgo demokrātu iniciatīvu, kas paredz likumdošanas ceļā aizliegt iepirkt elektroenerģiju no Baltkrievijā, Lietuvas robežas tuvumā, topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES), kas tiek uzskatīta par nedrošu.
Likumprojektu, kas neļautu Baltkrievijai izmantot Lietuvas elektrotīklus šīs enerģijas pārvadei, ar parakstiem atbalstījuši 64 702 pilsoņi, pirmdien preses konferencē pastāstījis partijas priekšsēdētājs Gabrieļus Landsberģis.
Lai šo likumprojektu varētu iesniegt Seimā, pietiktu jau ar 50 000 parakstu. Iesniegt parlamentā likumdošanas iniciatīvu tiesīgas arī Seima frakcijas, bet "tēvzemieši" uzsver, ka gribējuši parādīt, ka Lietuvas sabiedrībā ir plaša opozīcija pret šo projektu.

Tikmēr oponenti šo iniciatīvu vērtē kritiski un dēvē par konservatīvo partijas priekšvēlēšanu stratēģijas daļu. Landsberģis atgādinājis, ka šajos divos mēnešos, kamēr vākti paraksti, AES būvlaukumā jau notikuši divi incidenti.
"Patiesību sakot, mēs nezinām un acīmredzot nekad neuzzināsim, kādi bija to mērogi. Šobrīd par to ziņo mūsu īpašie dienesti, informē, ka tur notiek dažādas nelabas lietas, bet oficiālā Minska šo informāciju noliedz. Skaidrs, ka tas nepalīdz mums dzīvot mierīgi. Zinām - ja nākotnē notiktu lielāka mēroga katastrofa, pastāv ļoti liela iespējamība, ka mēs par to neuzzinātu," sacījis "tēvzemiešu" līderis.
Pēc viņa teiktā, viens no būtiskākajiem jautājumiem, ko uzdevuši iniciatīvas parakstītāji, ir par to, vai kodolspēkstacijas būvniecību kaimiņvalstī vēl ir iespējams apturēt.
"Mūsu atbilde allaž bijusi apstiprinoša. Mūsuprāt, šis likums, ko mēs iesniedzam Seimam, tieši ir viens no galvenajiem soļiem būvniecības apturēšanai, jo mēs zinām, ka šī atomelektrostacija tiek celta tikai un vienīgi eksportam. Ja mēs ierobežojam eksportu, ekonomiskais izdevīgums no tās faktiski nepaliek, tā kļūst nerentabla, nes zaudējumus, un pastāv liela iespēja, ka tas noteiktu būvdarbu apturēšanu," norādījis Landsberģis.
Viņš uzsvēris, ka "tiks darīts viss", lai likums tiktu pieņemts, bet vienlaikus atzinis, ka necer uz īpašu valdošās koalīcijas atbalstu, jo vēl pirms parakstu vākšanas Seimā bijis domāts reģistrēt šo likumprojektu frakciju vienošanās ceļā, un tas gan saņēmis atbalstu no opozīcijā esošās Liberāļu kustības un daļēji arī no valdošās Darba partijas, bet ne no premjera Aļģirda Butkeviča sociāldemokrātiem.
Landsberģis piebildis, ka tehniski Baltkrievijas elektroenerģijas eksportu varētu ierobežot, uzceļot pie robežas strāvas pārveidotājus, un atgādinājis, ka Lietuvas ilglaicīgais mērķis ir desinhronizācija no padomju laikā veidotās energosistēmas un integrācija Eiropas tīklos. Kā pastāstījis parakstu vākšanas iniciatīvas grupas vadītājs Žīgimants Paviļonis, Baltkrievija deklarējusi mērķi divas trešdaļas saražotās elektroenerģijas tranzītā cauri Lietuvai eksportēt uz Rietumiem, galvenokārt uz Poliju un Zviedriju. Tātad, ja Lietuva bloķētu tranzītu, diez vai kaimiņvalsts prezidentam Aleksandram Lukašenko "šī spēlīte izdotos", viņš spriedis.
Paviļonis arī kritizējis sociāldemokrātu deleģēto Eiropas Savienības (ES) komisāru Vīteni Andrjukaiti, kurš publiski apgalvojis, ka Astravjecas AES būs droša, neraugoties uz premjera aicinājumiem vērsties pret šo objektu. Viņš paudis pārliecību, ka Lietuvai jāmēģina veidot starptautisku koalīciju pret Astravjecas AES.
Butkevičs noraidījis oponentu kritiku par valdības pasivitāti Astravjecas AES problēmas aktualizēšanā, paziņodams, ka sociāldemokrāti neplāno šo jautājumu politizēt, bet risināt "dažādu ekspertu līmenī".
"Tiekoties gan ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru, gan ar citu valstu premjerministriem un prezidentiem, mēs aicinām viņus atbalstīt mūs šajā jautājumā. Lieliski saprotam, ka tā ir ne tikai Lietuvas, bet visas Eiropas problēma, un pieprasām ievērot vides aizsardzības un kodoldrošības prasības un ceram, ka šīs prasības tiks ievērotas," viņš pirmdien sacījis žurnālistiem. Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamās kodolavārijas gadījumā. Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus prezidents Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk.
Spēkstacijā būs divi energobloki ar 1200 megavatu jaudu. Tās būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport".
@ LETA