09.08.2016.

Kampaņa "Mana jūra" ziņo: pludmaļu tīrība Rīgas jūras līcī ir kritiska

Kampaņa Mana jūra ir apkopojusi atkritumu monitoringa datus par pludmaļu tīrību Rīgas līča Kurzemes piekrastē, kā arī Jūrmalas un Rīgas pilsētu piekrastēs. Kampaņas eksperti uzskata, ka pludmaļu tīrība Rīgas jūras līcī ir kritiska.
Ekspedīcija tika uzsākta 14.jūlija rītā Nidā, šobrīd ekspedīcija ir devusies pēdējā posmā - no Vecāķiem uz Ainažiem, apsekojot un pētot situāciju Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē. Ekspedīcijas laikā piekrastē tiek veikts atkritumu monitorings, apsekojot 100 m garu posmu no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai. Monitorings tiek veikts saskaņā ar ANO Vides programmas (UNEP) izstrādāto metodoloģiju, ko plaši izmanto visā pasaulē.
Jūrmalā vistīrākā ir Lielupes pludmale, visnetīrākā - Majoru pludmale, tāpēc tai šobrīd atņemts Zilais karogs. Zilais Karogs ir pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts. Zilā Karoga kritēriji ir sadalīti četrās grupās - vides izglītība un informācija, ūdens kvalitāte, apsaimniekošana un serviss, drošība. Peldvietām, lai iegūtu Zilā Karoga balvu, ir jāatbilst trīsdesmit trīs kritērijiem.
Majoru pludmalei Zilais karogs tika atņemts, jo tā šobrīd neatbilst ekosertifikāta stingrajām prasībām. Viens no Majoru pludmales vājajiem punktiem ir pludmales nomnieku bezdarbība vairāku kritēriju ieviešanas nodrošināšanai, piemēram, smēķēšanas un mājdzīvnieku pārvietošanās stingra kontrole. Lai Zilo karogu atgūtu, kopš sertifikāta atņemšanas Jūrmalai ir dota nedēļa situācijas uzlabošanai. Kā ziņo ekspedīcijas pārstāvis Jānis Ulme, patlaban Jūrmalā notiek aktīvs darbs, lai situāciju Majoru pludmalē uzlabotu.
Jūrmalas un Rīgas pilsētu piekrastē vidējais atkritumu vienību skaits ir 365 a.v./100 m. Jūrmalā vistīrākā ir Lielupes ietekas pludmale ar 150 a.v./100m, savukārt visnetīrākā ir Majoru peldvieta ar 425 a.v./100m. Rīgā vistīrākā ir Vakarbuļļu peldvieta ar 177 a.v./100m; visnetīrākā - Daugavgrīva ar 746 a.v./100m.
Izvērtējot pludmaļu tīrību Rīgas līča Kurzemes piekrastē, monitoringa veicēji atzīst, ka vistīrākā šajā posmā ir Abragciema peldvieta (15 atkritumu vienības 100 m teritorijā no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai), savukārt visnetīrākā - diemžēl jau tradicionāli - ir Engures piekraste (627 a.v. /100 m). Kopā Kurzemes līča piekrastē vidējais atkritumu vienību skaits ir 192 a.v. / 100m.

Dundagas novads - vidējais a.v skaits ir 158/100 m.
Rojas novads - vidējais a.v. skaits 108/100m.
Mērsraga novads - vidējais a.v skaits 83/100m.
Engures novads - vidējais a.v. skaits 309/100m.
Jūrmalas pilsēta - vidējais a.v. skaits 263/100m.
Rīgas pilsēta - vidējais a.v. skaits 467/100m.
Par kampaņu Mana jūra

Kampaņa "Mana jūra" notiek jau piekto gadu. Šogad tā norit sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu, Liepājas, Ventspils, Jūrmalas un Rīgas pašvaldībām, kā arī Vides izglītības fonda Zilā Karoga programmu un starptautisko projektu Blastic.
Kampaņas atpazīstamākā iniciatīva ir zaļā ekspedīcija Mana jūra - tās ietvaros katru vasaru tiek mērots vairāk nekā 500 kilometrus garš ceļš gar Latvijas jūras piekrasti. Ekspedīcijas laikā tiek veikts jūras piesārņojošo atkritumu monitorings, iepazīta daba, notiek tikšanās ar vides ekspertiem, koncerti un nodarbības.
Mana jūra mērķis šogad ir praktisku risinājumu meklējumi situācijas uzlabošanai Latvijas piekrastē - tādēļ kampaņas piektajā gadā ne tikai tiek turpināta jūras piesārņojošo atkritumu sabiedriskā monitoringa programma Latvijas jūras piekrastē, bet pievēršamies arī virknei citu problēmu - mūsu piekrastes bioloģisko daudzveidību apdraudošajai invazīvo sugu situācijai, apkopojot informāciju par to izplatību un rosinot rast risinājumus cīņai ar tām bez videi un veselībai kaitīgu metožu izmantošanas.

Plašāka informācija par kampaņu pieejama interneta vietnē www.manajura.lv, kā arī sociālajā kontā Facebook.com https://www.facebook.com/tirajuravieno/.
Papildu informācija:
Sanita Rībena,
Kampaņas Mana jūra komunikācijas speciāliste
29107362