15.11.2010.

Latvijas atkritumu saimniecība – šodien un rīt

Atkritumu apsaimniekošana pēdējos desmit gados ir kļuvusi par būtisku darba lauku gan valsts un pašvaldības struktūrām, gan apsaimniekošanas uzņēmumiem un arī katram no mums – atkritumu radītājiem. Vai līdz ar to kaut kas ir mainījies, vai Latvijā ir uzlabojusies atkritumu apsaimniekošanas sistēma, un kādi ir vēl neizpildītie uzdevumi? Veicot ikgadējās aptaujas iedzīvotāju vidū, visbiežāk ir norādes par nepietiekamu atkritumu šķirošanu, piemētātām atpūtas vietām, pārpildītiem konteineriem un ceļmalu stāvvietām. Vai tiešām pie visa ir vainīga nekvalitatīva atkritumu apsaimniekotāju darbība?

Diemžēl atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ir tikai izpildītāji, kas atbilstoši līgumiem ar atkritumu radītājiem vai to pārstāvjiem – pamatā pašvaldībām – veic savu ikdienas darbu. Pēc Atkritumu apsaimniekošanas jaunā likuma pieņemšanas pašvaldību atbildībā būs ne tikai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšana, bet arī tās atbilstība reģionālā un valsts plāna prasībām. Savukārt tieši atkritumu apsaimniekotāji savā nozarē ir profesionāļi un no viņu ieteikumiem, aktivitātes un attieksmes nozare attīstās vai turpina nīkuļot.

Būtisks atkritumu apsaimniekošanas plāna nosacījums ir samazināt noglabājamo bioatkritumu daudzumu tā, lai 2020. gadā tiktu noglabāti tikai 35% no 1995. gadā noglabātā daudzuma. Praktiski tas nozīmē, ka bioloģiski sadalāmie atkritumi – virtuves un dārza zaļie atkritumi – tāpat kā ražošanas bioatlikumi ir jāpārstrādā vai nu komposta, vai biogāzes veidā. Jau 2003. gadā Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija uzsāka darbu pie tā ES LIFE programmas ietvaros. Kā partneri mums bija un vēl tagad aktīvi šai jomā darbojas Mārupes novadā lokalizētā firma SIA Meliorators-J. Tika izveidoti pirmie kompostēšanas lauki un veikta komposta kontrole. Firma ir papildinājusi savas iekārtas, darbojas gan komposta maisītājs, gan kvalitatīva iekraušanas un transporta tehnika. Bioatkritumu radītāji tos var nodot pārstrādei par salīdzinoši zemāku cenu, nekā tā ir, poligonā nododot noglabāšanai. Savu darbības lauku Meliorators-J ir papildinājis ar būvgružu pārstrādi, kas ietver to šķirošanu frakcijās un smalcināšanu. Tiek nodrošināta arī klientu apkalpe un konteineru piegāde citu veidu šķirotu atkritumu apsaimniekošanai.

Kompostēšanas metode kā bioatkritumu pārstrādes tehnoloģija ir ieviesta arī citos uzņēmumos. Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija ZAAO, kuras dalībnieces ir 22 reģiona pašvaldības, ir ieviesusi bioloģisko atkritumu kompostēšanu poligona Daibe teritorijā. Sagatavotais materiāls tiek izmantots kā atkritumu slāņu starppārsegums. ZAAO savā darbībā nodrošina ne tikai reģiona pilsētu iedzīvotāju apkalpošanu, bet pakalpojumi ir pieejami visā reģiona teritorijā.

Atkritumu šķirošana jau no to radītāju puses nodrošina izmantoto materiālu atgriešanu apritē kā kvalitatīvu izejvielu. Kā labu piemēru pašvaldības un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma sadarbībā, izveidojot dalītu atkritumu apsaimniekošanu, var nosaukt Bausku un tās uzņēmumu Vides serviss. Šķirotu savācamo atkritumu laukumiņi pilsētā ir kļuvuši par ierastu ikdienu, un iedzīvotāji ir sapratuši, ka, šķirojot atkritumus, viņi samazina savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu un uzlabo savas pilsētas vidi.

Kā nākotnes būtiskākā problēma valsts atkritumu saimniecībai ir ES 2008. gada direktīvas nosacījums, kas Latvijai ir obligāts – līdz 2020. gadam ir jārealizē 50% mājsaimniecības atkritumu pārstrāde. Tas paceļ latiņu un uzliek jaunus pienākumus. Lai tos paveiktu, ir jāaktivizē pašvaldību darbība un jākontrolē atkritumu radītāju iesaiste atkritumu šķirošanā. Viens no tuvākajiem reālajiem līdzekļiem ir paaugstināt dabas resursu nodokli par atkritumu noglabāšanu un maksā par nešķirotu atkritumu apsaimniekošanu ietvert arī papildu izmaksas, kas nodrošina šķirotu atkritumu apsaimniekošanu. Mums ir jāsaprot, ka tie, kas negrib paši darīt, būs spiesti maksāt citu vietā.

Rūta Bendere
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai