22.02.2014.

Šķirot – gudri, pārstrādāt – efektīvi

Stikla pārstrāde palīdz ietaupīt energoresursus un saudzē apkārtējo vidi. Atkritumu šķirošanas jautājums kļūst aizvien aktuālāks – un ne tikai apsaimniekotājiem un pārstrādātājiem, cīnoties par peļņu, bet arī «parastajiem» iedzīvotājiem.

Attīstoties patērētāju sabiedrībai, strauji attīstās iepakojuma daudzveidība, un pārstrādātājiem jāmeklē arvien jauni veidi, kā saimniekot, saudzējot vidi. Šķirošanai paredzēto atkritumu laukumu kļūst vairāk, arī informācijas pieejamība par to, kā pareizi un kāpēc vispār atkritumi jāšķiro. Šķiet, visvienkāršāk nošķirams un pārstrādājams ir stikls, tomēr tā ceļš no izlietotas taras līdz jaunam produktam ir specifisks. Dabas Diena noskaidro, kur un kā notiek šķirotā stikla pārstrāde un kāda ir tās loma vides saudzēšanā.

Svarīgi zināt – kāpēc un kur

Saplēstas stikla lauskas var ievainot cilvēkus un dzīvniekus, kā arī saules staru koncentrēšanās lauskā var aizdedzināt sausu zāli vai papīra lapu, tāpēc stikla lauskas lietderīgāk ir izmantot, ražojot jaunus stikla izstrādājumus. «Tā kā stikla ražošanai tiek izmantotas kvarca kaļķakmens, smiltis un soda, tad, lai tas noārdītos dabiskā veidā, ir nepieciešams miljons gadu,» atklāj vides izglītības biedrības homo ecos: projektu vadītāja Santa Krastiņa. «Stikls ir pārstrādājams bezgalīgi un pārstrādāts saglabā tādas pašas īpašības, kādas ir jaunam stiklam, tāpēc stikla otrreizēja pārstrāde ļauj ietaupīt enerģiju un dabas resursus, kā arī netiek piegružota apkārtējā vide. Ražojot stiklu, vairāk nekā pusi masas var aizvietot ar stikla atkritumiem, kā arī stikla pārstrādei (kausēšanai) nav nepieciešama tik augsta temperatūra kā pirmējā stikla ražošanai un tiek patērēts mazāks apjoms enerģijas.» Tā kā cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, salīdzinot ar citām attīstītām Eiropas valstīm, visā Latvijā ir ļoti zemas, vairākumu cilvēku motivēt šķirot finansiālu apsvērumu dēļ faktiski nav iespējams, atliek tikai viens ceļš – tas ir zaļās domāšanas un zaļā dzīvesveida attīstīšana, personīgās līdzatbildības vides aizsardzības jomā izkopšana. «Taču nestrādā metode, ja cilvēkiem vienkārši «spiež uz jūtām», cilvēks iemācīsies un pieradīs šķirot tikai tad, ja tas viņam būs maksimāli ērti, izdevīgi vai interesanti vai viņam to piespiedīs darīt viņa bērni, kuriem skolā vai bērnudārzā ir izstāstīts par labajiem un pareizajiem darbiem,» uzskata Kristīna Tamuža, Eko Reverss – viens no lielākajiem dalīto atkritumu savākšanas, šķirošanas un materiāla sagatavošanas pārstrādei uzņēmumiem – direktore. Pamazām tas arī notiek – atkritumu apsaimniekošanas nozarē iesaistītās puses – privātie un pašvaldību operatori, novadu pašvaldības, atkritumu poligoni, otrreizējo materiālu pārstrādes rūpnīcas, ražotāju atbildības sistēmu uzturētāji, kā arī vienkārši uzņēmēji, kas saviem klientiem grib sniegt pilnu pakalpojumu klāstu, – ir ieguldījušas lielus līdzekļus atkritumu šķirošanas attīstībā Latvijā – ir novietoti tūkstošiem dažnedažādu konteineru dalīto atkritumu vākšanai, ar Eiropas Savienības fondu līdzdalību pašvaldības ir izbūvējušas šķirošanas līnijas un pārkraušanas stacijas, ir ierīkoti publiskie šķirošanas laukumi, tiek rīkoti dažādi konkursi un akcijas, kas veicina atkritumu šķirošanu, tiek organizēta nepārtraukta sabiedrības izglītošana atkritumu šķirošanas jomā. Ir ļoti svarīgi turpināt attīstīt šķiroto atkritumu savākšanas sistēmu, jo Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistoša tirgū novietoto iepakojuma materiālu reģenerācijas normu izpilde 60% apmērā no tirgū novietotā iepakojuma daudzuma, Latvijai kā jaunai dalībvalstij šā procenta izpilde ir jānodrošina līdz 2015. gada beigām, bet jau patlaban Eiropā notiek aktīva diskusija par reģenerācijas normu palielināšanu, jo tā sauktajās vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek pārstrādāti vidēji 80% iepakojuma. Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis vēsta, ka 2012. gadā Latvijā savāktas un pārstrādātas uz vietas vai nosūtītas uz pārstrādi ārpus valsts teritorijas 28513,95 tonnas stikla iepakojuma no tirgū novietotajām 48 566,24 tonnām. «Pašreiz pastāvošās dalītās atkritumu vākšanas sistēmas izveidē ir ieguldīti daudzi miljoni eiro, kas ir ne tikai Latvijas pašvaldību un privātuzņēmēju kapitāls, bet arī ES fondu nauda, kam ir definētas prasības, kuru izpilde ir pamatota ar līdzšinējo pastāvošo dalīto atkritumu vākšanas sistēmu un tās attīstību,» piebilst K. Tamuža.

No konteinera līdz pārstrādei

Sašķirotais stikls pēc stikla konteinera iztukšošanas nonāk šķirošanas uzņēmumos, kur tas iespēju robežās tiek šķirots vēlreiz manuāli. Lai arī stiklam novietoti speciāli noslēgti zvana tipa marķēti konteineri, diemžēl cilvēki tajos bezatbildības vai neuzmanības dēļ ievietoto arī daudzas citas lietas, kas nav pārstrādājams stikls vai stikls vispār. Sākumā no stikla tiek izlasīti piemaisījumi – PET pudeles, sadzīves atkritumi, smaržu pudeles, spoguļi un keramikas pudeles (Latvijas balzams). «Izmestās Latvijas balzama pudeles stikla šķirošanas konteineros ir liela problēma, jo cilvēki informācijas trūkuma dēļ tās joprojām turpina mest stikla konteineros. Taču tās neizkūst kā metāls, bet gan sabirst un galaproduktam rada duļķainus piemaisījumus,» teic K. Tamuža. Savāktās pudeles un burciņas tiek sadauzītas kaletē – tā rūpniecībā sauc sadauzītu izlietoto stiklu, savukārt kalete tiek apstrādāta ar magnētu, lai atšķirotu palikušos pudeļu metāla vāciņus. Visbeidzot finālā vakuumprocesā tiek atdalīti plastmasas un papīra atlikumi. Pēc tam stikls tiek vests uz dažādiem pārstrādes uzņēmumiem, no kuriem tuvākie atrodas Lietuvā, kur, starp citu, tiek saražota arī daļa no Latvijas tirgū novietotajām dzērienu pudelēm, bet tālākie galamērķi, kuros ir nonākušas Latvijas stikla pudeles, ir Ukraina. Stikla ražošanai izmanto kvarca smiltis, sodu un kaļķakmeni, bet 30 līdz 40 procentus no kopējās izejvielu masas var aizvietot ar otrreizējām izejvielām. 1550 grādu temperatūrā visas izejvielas tiek izkausētas viendabīgā masā. Tālāk masa tiek novirzīta uz pudeļmašīnu, kur 1200 °C temperatūrā īpašās formās top stikla pudeles. Kad pudeles gatavas, tās lēnām atdziest jeb norūdās. Pēc rūdīšanas pudeles nonāk uz šķirošanu, kur tās automātiski pārbauda. Savukārt brāķētās pudeles atgriežas kausēšanas krāsnī. Veselās pudeles tiek iepakotas vakuumā un nosūtītas pudeļu pildītājiem. Pārstrādātai pudelei ir tāda pati kvalitāte kā tai, kas tikko ražota no smiltīm. Otrreizējās izejvielas jeb stikla kalete kūst zemākā temperatūrā, tās kausēšana patērē mazāk enerģijas nekā stikla ražošana no dabiskām izejvielām – viena no pārstrādātā stikla ražota pudele nodrošina enerģijas ietaupījumu, kas ļauj 100 W lampiņai degt četras stundas. Viena tonna otrreizējo stikla izejvielu ietaupa vienu tonnu kvarca smilšu un 250 kg kalcinētās sodas. Tomēr, lai šos resursus ietaupītu, stikla iepakojums ir jāizmet tam paredzētajā atkritumu šķirošanas konteinerā.

Šķiro gudri!

- Svarīgi atcerēties, ka šķirošanai paredzētajos konteineros drīkst mest tikai stikla iepakojumu – pudeles un burkas. Tajos nedrīkst mest stikla, kristāla, porcelāna un keramikas traukus, spoguļus un logu stiklu, kā arī smaržu un citu kosmētikas līdzekļu pudelītes.

- Pirms izmešanas burkas un pudeles jāizskalo, jānoņem visas metāla vai plastmasas daļas, vāciņi vai korķi.

- Auto stiklu arī nedrīkst mest stikla šķirošanas konteineros, tas jānodod atsevišķi, piemēram, autoservisā.

- Pērnā gada nogalē atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia vide sāka Latvijā līdz šim nebijuši pilotprojektu Šķirosim stiklu pa krāsām!, kurā aicina iedzīvotājus atsevišķi šķirot caurspīdīgo un krāsaino stikla iepakojumu. Šķirošanas konteineri pieejami pavisam 12 Latvijas novados. Eiropas valstīs stikla šķirošana pa krāsām ir jau ierasta prakse – to, piemēram, dara gan Vācijā, gan Lielbritānijā, gan netālajā Polijā. Savukārt Latvijā atkritumu šķirošanas prakse ir atšķirīga. Vietām iedzīvotāju aktivitāte ir zemāka, bet citviet cilvēki šķiro ļoti rūpīgi, tāpēc viņiem var piedāvāt iespēju šķirot vēl gudrāk. Pa krāsām sašķirotais stikla materiāls ir daudz augstvērtīgāks, tādējādi tam būs plašākas pārstrādes iespējas.

- Atkritumu šķirošanas punktu adreses Rīgā un Latvijā, informāciju par ietekmi uz vidi un dažādus apsaimniekošanas normatīvus meklē www.atkritumi.lv!

Inga Melberga
Diena