Sveicināti vortālā www.atkritumi.lv!
 

20.06.2014.

Neko nav iespējams nolietot

Ne tikai dabas draugi, atkritumu pārstrādē ieinteresētie uzņēmumi un par vides saudzēšanu atbildīgās valsts iestādes, bet arī tūkstošiem dizaineru rosina cilvēkus mainīt domāšanu, un viņu idejas ir patiesi iedvesmojošas. Pietiek nosaukt Eiropas lielākajā ikgadējā vides politikas konferencē Zaļā nedēļa 2014 redzētos darinājumus, kas šogad tika pieteikti jauno dizaineru konkursā Kļūsti par pamodinātāju. Kāda jauniete no Itālijas pludmalēs savāktajiem izlietotajiem peldriņķiem, tauvām, sērfošanas piederumiem un citām lietām izveidojusi apģērbu un aksesuāru kolekciju, lietuviešu dizainere no kartona cauruļu atgriezumiem radījusi mēbeles, tandēms no Francijas atklājis, kā izmantot plastmasas pudeļu korķīšus, – viņi izgatavojuši un patentējuši to savienojumu detaļas, ar kurām var veidot mozaīkas un sienu dekorus.

Lai gan neviena Latvijas dizainera veikums šajā konkursā netika pārstāvēts, labu piemēru netrūkst arī pie mums – no sulu pakām top iepirkumu somas, no stikla taras – glāzes un garšvielu trauki, lietoti vīriešu krekli pārtop sieviešu svārkos u. c. Biedrības Zaļā brīvība vadītājs Jānis Brizga uzsver – cilvēku domāšanai jāmainās tā, lai brīdī, kad rodas nepieciešamība pēc kādas lietas, pirmā doma būtu nevis iet uz veikalu, bet paskatīties apkārt, jo no šķietami nokalpojušām lietām iespējams radīt jaunas un pārsteidzošas.

Jāredz rezultāts

Daudzas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, pateicoties vietējās varas atbalstam, šajā ziņā strauji progresē. Piemēram, Beļģijā, Flandrijas reģionā, panākts, ka otrreiz tiek pārstrādātas trīs ceturtdaļas atkritumu: «Jau var apgalvot, ka cilvēki ir aizrāvušies, taču, lai to panāktu, bija jāiegulda liels darbs. Ar valdības finansējumu rīkojām vairākus radoši izglītojošus pasākumus gan skolās, gan apdzīvoto vietu centros. Rādījām ekodizaina paraugus – kad cilvēki redz rezultātu, ko dod viņu ieguldītais darbs šķirošanā, motivācija pieaug. Izveidota arī īpaša programma, lai veicinātu zaļo domāšanu uzņēmēju vidū, – valdība algo ekspertus, kuri dodas uz kompānijām, lai palīdzētu radīt ekodizaina produktus,» skaidro beļģu valdības organizācijas Sabiedriskās atkritumu aģentūras pārstāve Katrīna Sībena. Par veiksmīgu uzskatāma Skotijas valdības iniciatīva Zero Waste Scotland, kurai ik gadu tiek piešķirti 28 miljoni eiro. Šī nauda nonāk pie zaļi domājošiem uzņēmumiem, tiek rīkotas vērienīgas kampaņas, veikti pētījumi, un tas viss – lai mainītu iedzīvotāju paradumus un resursu pārvaldīšanas veidus. «Mērķis ir – lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāk poligonos. Pirmkārt, tiek saudzēta vide, otrkārt, rodas jaunas darbvietas, jo atkritumi jāpārstrādā, un, treškārt, iegūst visas valsts budžets,» skaidro Zero Waste Scotland direktors Jans Gulands.

Latvija vēl mostas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) atzīst, ka Latvijā šādiem projektiem trūkst līdzekļu. Tomēr kustība notiek, un to veicina nevalstiskās organizācijas, piemēram, biedrība homo ecos izveidojusi blogu Bezatkritumiem.lv, kurā tiek publicēti praktiski padomi, lai ikviens savās mājās varētu samazināt atkritumu daudzumu. Viens no galvenajiem veidiem ir šķirošana, taču, lai cilvēki ar to nodarbotos, jābūt pieejamai infrastruktūrai. Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu, tostarp dalīto vākšanu, mūsu valstī ir atbildīgas pašvaldības. Pēdējie apkopotie dati liecina, ka Latvijā ir 940 dalītās vākšanas punktu un 25 atkritumu šķirošanas laukumi, taču tas ir apmēram četras reizes mazāk, nekā būtu vajadzīgs, lai šķirošanas konteineri būtu pieejamāki lielākajai daļai cilvēku. VARAM informē, ka līdz nākamajam gadam dalītās atkritumu vākšanas punktiem būs jābūt pieejamiem visās 119 pašvaldībās, bet pagaidām šo iespēju iedzīvotājiem nodrošina 80 vietvaras. Tomēr šķirošanas apjomi Latvijā nav iepriecinoši – tie veido tikai desmit procentus no kopējā atkritumu daudzuma.

Soli priekšā mums ir igauņi, kuri spējuši panākt, ka otrreizējā pārstrādē nonāk trešdaļa atkritumu. Igaunijas Vides ministrijas Atkritumu departamenta direktors Pēters Ēks Dienai gan norāda, ka arī viņiem šajā jomā ir vēl daudz darāmā: «Galvenā problēma ir savāktā materiāla kvalitāte, piemēram, iepakojumi bieži vien ir netīri. Pārstrādāt plastmasu nav problēmu – grūtāk to attīrīt, tam vajadzīgas sarežģītas un dārgas mazgāšanas tehnoloģijas. Vēl mums vajadzīgi jauni uzņēmumi, kam būtu nepieciešamas atkritumu pārstrādes procesā radušās izejvielas, jo pagaidām lielu daļu pārdodam Skandināvijas valstīs, kur šis bizness ir krietni attīstītāks.».

Kristīna Putinceva
Diena