10.07.2014.

Pētījums: Iedzīvotāju uzskati un rīcība, ievērojot "zaļu" dzīvesveidu, ir ļoti atšķirīgi

Tā, piemēram, vairākums aptaujāto uzskata, ka ir būtiski šķirot atkritumus (67%), bet ikdienā to dara vien 37% aptaujāto. 43% aptaujāto nozīmīga šķiet videi draudzīga kurināmā un enerģijas izejvielu izmantošana, taču izmanto to tikai 19% aptaujāto. Līdzīgas atšķirības vērojamas arī citos vērtējumos.

"Latvijas iedzīvotāju rūpju "karaliene" vides jomā ir atkritumu šķirošana. No vienas puses, tas ir ļoti jauki - cilvēki koncentrējas uz lietām, ko var reāli ietekmēt, uz savu personisko atbildību, nevis noveļ to uz valdību, starptautiskām megakorporācijām vai vēl kādu citu. No otras puses, speciālisti, kuri darbojas vides izglītībā, varētu vēlēties lielāku iedzīvotāju apziņu par globālajām problēmām. Ja mēs ierindojam vides jautājumu nozīmi pasaules mērogā un iespējamo ietekmi uz ekosistēmu un cilvēces nākotni, cieto atkritumu radītie riski tomēr tālu atpaliek no globālās sasilšanas," pētījuma rezultātus komentē "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

"Tas, ka 37% aptaujāto ikdienā šķiro atkritumus, pēc maniem novērojumiem, šķiet samērā augsts rādītājs. Protams, vēl paliek arī jautājums, vai sašķirotie atkritumi tiek atbilstoši pārstrādāti un atsevišķie konteineri nav tikai skaista butaforija. Vismaz iedzīvotājiem nav šādas pārliecības - 42% aptaujāto uzskata, ka šķirošanai nav jēgas, jo beigās tāpat visus atkritumus saber un izved kopā. Jāatzīst, ka šis ir plaši daudzināts viedoklis ar aculiecinieku apliecinājumiem par vienu automašīnu, kurā viss tiek sabērts kopā. Tāpēc šajā jautājumā būtu ļoti noderīgi speciālistu skaidrojumi, citādi tas tiešām lej melnas darvas karoti zaļās domāšanas medus mucā," uzsver Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Pētījumā aptaujātie arī tika lūgti norādīt, vai uzņēmumiem savā darbībā vairāk būtu jāorientējas uz ekonomisko efektivitāti, tas ir, jāražo lētāk, jāgūst lielāka peļņa, jāmaksā darbiniekiem lielākas algas, vai jāizvēlas videi draudzīga ražošana. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka uzņēmumiem savā darbībā prioritāti jāveicina ekonomiskā efektivitāte, nevis jānodrošina videi draudzīga ražošana (64%). Pretējās domās bija vien 23% aptaujāto.

"Šķiet, šis ir jautājums, kur mēs esam atšķirīgi no "Vakareiropas" un it sevišķi jau Ziemeļvalstu iedzīvotājiem. Mums svarīgāka ir labklājība, un tikai tad nāk ekoloģija. Viņi daudzviet uz savas ekoloģijas rēķina jau ir sasnieguši labklājību un tagad uztraucas par ekoloģiju. Turklāt uztraucas par ekoloģiju ne tikai pie sevis, bet, šķiet, daudzkārt liekulīgi, arī pie mums. Neizslēdzu, ka, lai arī sabiedrība kopumā, ne tikai atsevišķi indivīdi, saprot ekoloģijas nozīmi, ir jāiziet tieši tāds cikls, kādu ir izgājušas materiālā ziņā turīgās valstis," norāda tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Mēģinot novērtēt, kas Latvijā nodara vislielāko kaitējumu videi, aptaujātie visbiežāk minējuši sadzīves atkritumus un ķīmiju (64%). Salīdzinoši bieži aptaujātie atzīmējuši arī avārijas un negadījumus, kas rodas cilvēku paviršības vai ļaunprātības dēļ, piemēram, kūlas dedzināšanu, kaitīgu vielu noplūdi u.c. (52%). Tikmēr nedaudz vairāk nekā trešdaļa aptaujāto uzskata, ka lielāko kaitējumu videi nodara transporta pārvadājumi - automašīnu izmeši un citi faktori (34%) un nepiesardzīga rīkošanās ar dabas resursiem (32%). Tikai 4% aptaujāto uzskata, ka Latvijas vidi nekas neapdraud.

Tajā pašā laikā, lūgti norādīt, kā Latvija ir spējusi saglabāt savas dabas bagātības un vides tīrību, lielākā daļa aptaujāto atzīmējuši, ka, ņemot vērā to, ka valstī nav ražošanas, vide netiek tik ļoti piesārņota (48%). Aptaujātie arī norāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir saudzīgi pret vidi sev apkārt (17%). 11% aptaujāto gan uzskata, ka Latvija nav "zaļa valsts", kurā vide ir tīra.

Savukārt, domājot par nākotni, 42% respondentu norādīja, ka, lai Latvija kopumā būtu videi draudzīga valsts, ir jāveicina atkritumu otrreizējā pārstrāde, piemēram, jānodod pudeles. Salīdzinoši bieži aptaujātie arī uzskata, ka jāierobežo kaitīgu vielu, piemēram, plastmasas izstrādājumu un ķīmisku produktu izplatība (31%) un mežu izciršana (29%), kā arī jāparedz bargāki sodi par darbībām, kas kaitē dabai (28%), un jāveicina atjaunojamo energoresursu izmantošana (27%). Interesanti, ka visretāk par pasākumiem, kas Latviju padarītu par videi draudzīgu valsti, atzīta iedzīvotāju izglītošana par videi draudzīgu dzīvošanu un ražošanu (12%) un Eiropas Savienības fondu līdzekļu piešķiršanu tiem uzņēmumiem, kas nenodara kaitējumu videi (11%).

Minot būtiskākās darbības, lai varētu apgalvot, ka cilvēks ievēro "zaļu", videi draudzīgu dzīvesveidu, vairākums aptaujāto norādīja atkritumu šķirošanu (67%). Tikmēr 50% aptaujāto uzskata, ka jāpiedalās talkās un jāveic individuālās vides sakopšanas aktivitātēs, bet 46% aptaujāto norāda uz dažādu iepakojumu un materiālu otrreizēju vai vairākkārtēju lietošanu. Salīdzinoši bieži aptaujātie atzīmējuši arī videi draudzīgu kurināmā un enerģijas izejvielu izmantošanu (43%), pārvietošanos ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu, nevis personīgo automašīnu (41%), kā arī izvairīšanos no plastmasas iepakojumu, maisiņu u.c. iegādes (40%).

Šogad aptaujātie biežāk nekā pirms sešiem gadiem uzsvēruši dalību talkās un individuālās vides sakopšanas aktivitātēs, dažādu iepakojumu otrreizēju vai vairākkārtēju lietošanu un videi draudzīgu kurināmā un enerģijas izejvielu izmantošanu, bet retāk norādījuši izvairīšanos no plastmasas iepakojumu, maisiņu u.c. iegādes.

Tajā paša laikā, jautāti, kuras no darbībām, lai ievērotu "zaļu" un videi draudzīgu dzīvesveidu, tiek veiktas ikdienā, tikai 37% aptaujāto atzina, ka šķiro atkritumus. Tikmēr 36% aptaujāto piedalās talkās un individuālās aktivitātēs, savācot citu cilvēku izmestus atkritumus, bet 35% aptaujāto pārvietojas ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu, nevis personīgo automašīnu. 12% aptaujāto norādīja, ka nedara neko no minētā. Turklāt šogad aptaujātie gandrīz visas aktivitātes, izņemot dalību talkās un individuālās aktivitātes, atzīmējuši retāk nekā 2008.gadā.

Visbeidzot, minot galvenos iemeslus, kas kavē plašāk ieviest atkritumu šķirošanu Latvijā, visbiežāk aptaujātie norādīja uz cilvēku pašu vienaldzīgo attieksmi - nevēlēšanos piepūlēties, šķirojot atkritumus (52%). Turklāt 42% aptaujāto domā, ka cilvēki tam neredz jēgu, jo beigās tāpat visus atkritumus saber un izved kopā (42%).

"DNB Latvijas barometrs" ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.