14.07.2014.

Par gudronu samaksās visi

Ar divreiz vairāk degtspējīgu atkritumu sajaukto un neitralizēto gudrona masu iespējams taisīt tādā ātrumā, ka cementa ražotāja Cemex krāsnis Brocēnos nespēj ņemt pretim. Turklāt no šīs nedēļas vietējās Skonto būves un vācu Mueg vīru darbs Inčukalna dīķos ritēs divās maiņās. Tātad 60 tonnu vietā dienā tiks sagatavotas 120 tonnas. Augustā tās sāks ceļot uz Vāciju, un vienlaikus uz Eiropas šosejām atradīsies 40–50 kravas mašīnu ar padomju laika ķīmisko mantojumu no Latvijas. Par tā iznīcināšanas procesu samaksās pilnīgi visi. Process būs šāds: vispirms vācieši maksās par savu atkritumu pārstrādi RDF materiālā – tādās kā granulās. Tad šie atkritumi par mūsu naudu ceļos uz Latviju, tiks sajaukti ar Inčukalnā izsmelto gudronu un atkal jau par mūsu naudu vesti atpakaļ uz Vāciju (Latvijā ražotu RDF jaukt klāt nedrīkst, jo parasti atkritumi jālikvidē tur, kur tie radušies). Vācijā, Šprembergā, tie nonāks termoelektrocentrālē Kraftwerk Schwarze Pumpe, tiks sadedzināti, un atkal maksās vācieši. Šoreiz jau par iegūto elektrību un siltumu. Visbeidzot ģenerāli par šo nebeidzamo gudrona stāstu maksās Eiropas Komisija, norēķinoties ar naudu, kas pēc būtības pieder visiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem, bet pamatā nāk no Vācijas – kā lielākā savienības donora.

Latvijai labā ziņa ir tā, ka, iespējams, ES fondu atbalsts šajā projektā galu galā būs lielāks, nekā sākotnēji plānots. Jāatgādina, ka ar vairākkārtējiem sadārdzinājumiem pašreizējās izmaksas izaugušas līdz 45 miljoniem eiro. No Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda ir plānots segt 70% izdevumu. Taču nule parādījusies jauna iespēja, kas Latvijas izdevumus varētu ievērojami samazināt. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš Neatkarīgajai stāsta, ka pašlaik tiek mēģināts projektu pārspēlēt uz Kohēzijas fondu. Eiropas Komisijas lielo projektu konsultāciju kompānija JASPERS konceptuāli šādu ideju atbalsta.

Ja tas izdosies, Eiropa segs 85% izmaksu, un izdevumi no Latvijas budžeta būs ievērojami mazāki, nekā plānots pirms pēdējā valdības akceptētā sadārdzinājuma 16,5 miljonu apmērā.

Te gan jāatgādina, ka gudrona dīķa likvidēšana ar nemainīgi sliktām sekmēm sākta jau astoņdesmito gadu beigās un tajā izšķīdis tik daudz naudas, ka kopā to neviens vairs pat nemēģina skaitīt. Tagad, beidzot krītoties gudrona līmenim Dienvidu dīķī, kļūst redzami arī šo mēģinājumu liecinieki. Dažādas caurules un konstrukcijas. Konstatējot, ka kārtējo reizi nekas nav izdevies, iepriekšējie gudrona iznīcinātāji savus darbarīkus vienkārši gāzuši dīķī. Uzņēmuma Skonto būve pārstāvis Rihards Kalniņš lēš, ka līdz dibenam vēl palikuši kādi 4,5 metri un vēl jau nav zināms, kas atklāsies dīķa pašā apakšā. Taču smilšu krasti jau iezīmējas melnās līnijās, līmenis krītas acīm redzami.

Pagājušās nedēļas nogalē par to varēja pārliecināties ikviens interesents, jo ministrija objektā sarīkoja tādu kā atvērto durvju dienu. Piedalījās galvenokārt Vides konsultatīvās padomes pārstāvji no dažādām sabiedriskajām organizācijām, vides institūciju funkcionāri, žurnālisti un daži apkaimes iedzīvotāji.

Projekta īstenotāji aprādīja tehnoloģisko procesu un teica, ka tagad gan nekādas aizķeršanās vairs nebūs. Jācer, ka tā, jo maksāts ir brangi, un arī peļņa būvniekam pieklājīga – pieci procenti.

Līdz nākamā gada novembrim melnās zampas dīķim no zemes virsas jāpaazūd Cemex un Schwarze Pumpe krāsnīs. Arī smiltīm no aizbērtā Ziemeļu dīķa jātop attīrītām. Pavasarī visur jādīgst zālei.

Taujāts, vai pats tic, ka tas beidzot notiks, ministrs Romāns Naudiņš pārmet krustu: «Es ceru!».

Imants Vīksne
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai