07.01.2015.

Siltuma tarifiem novērota tendence samazināties, ūdens un atkritumu tarifiem - palielināties

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 2014.gadā apstiprinājusi 51 gala tarifu trīs sabiedrisko pakalpojumu nozarēs - siltumapgādē, ūdenssaimniecībā un atkritumu apsaimniekošanā, informēja SPRK.

Ūdenssaimniecības nozarē apstiprināti 19 komersantu iesniegtie ūdensapgādes pakalpojumu tarifi (ūdens ieguve, sagatavošana, piegāde) un 19 kanalizācijas pakalpojumu tarifi (notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana).

Siltumapgādes nozarē aizvadītajā gadā apstiprināti desmit komersantu iesniegtie gala tarifi. Siltumenerģijas pakalpojumu gala tarifu veido siltumenerģijas ražošanas tarifs, siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs, kā arī siltumenerģijas tirdzniecības tarifs. Savukārt atkritumu apsaimniekošanas jomā apstiprināti trīs gala tarifi sadzīves atkritumu apglabāšanai atkritumu poligonos "Janvāri", "Brakšķi" un "Getliņi".

Ūdenssaimniecības nozarē tarifiem, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir vērojama tendence palielināties, kas skaidrojams ar dažādiem ietekmes faktoriem. Viens no tiem ir veiktie uzlabojumi ūdens kvalitātes paaugstināšanā - komersanti turpina īstenot projektus, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un mazinātu vides piesārņojumu. Lai arī šāda veida projektu īstenošanai tiek piesaistīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums, līdzšinējie tarifi nespēj nosegt radušās izmaksas. Vienlaikus tarifu pieauguma tendence skaidrojama ar to, ka liela tiesa tarifu apstiprināti pirms vairākiem gadiem, kad valstī kopumā bija zemākas citas ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas, tostarp elektroenerģijai, personālam un degvielai.

Siltumapgādes nozarē, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vērojama tarifu samazināšanās, kā arī tarifu lieluma diapazona samazināšanās starp komersantiem (tarifu izlīdzināšanās) - komersantiem ar salīdzinoši lieliem tarifiem tie samazinās, bet komersantiem ar salīdzinoši maziem tarifiem tie palielinās. Kopumā vērtējot, tomēr var vērot tarifu samazināšanās tendenci, kas skaidrojama ar šķeldas cenas samazināšanos, kā arī ar to, ka komersanti atjauno siltumapgādes sistēmas un uzlabo to efektivitāti.

Līdzīgi kā ūdenssaimniecības jomā, arī atkritumu apsaimniekošanā tarifiem sadzīves atkritumu apglabāšanai atkritumu poligonos bija vērojama tendence palielināties.

Pieaugums galvenokārt saistīts ar to, ka iepriekšējie sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifi reģionālajos uzņēmumos bija apstiprināti vismaz pirms pieciem gadiem, piemēram, SIA "Piejūra" un SIA "Getliņi". Kopš tā laika ir mainījušās daudzas izmaksas valstī, tostarp elektroenerģijas izmaksas, personāla un degvielas izmaksas. Ir būtiski mainījušās arī vides prasības, kā rezultātā patlaban komersantiem ar tarifu ir jāsedz izmaksas, kas saistītas ar atkritumu slāņa regulāru pārklāšanu ar inertu pārsegumu, poligona slēgšanas un rekultivācijas izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar slēgtā poligona monitoringu. Komersantiem ir palielinājušās arī pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas, jo ar Eiropas Savienības institūciju līdzfinansējumu ir realizēti projekti, kuru gaitā ir veiktas investīcijas jaunu infrastruktūru un iekārtu izbūvē, kas ļauj nodrošināt poligonu atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī ļauj palielināt poligonu kalpošanas ilgumu.

Tarifu palielināšanos 2014.gadā ietekmēja arī apglabāšanai pieņemto atkritumu apjoma samazinājums, piemēram, SIA "Zemgales EKO" poligonā "Brakšķi". Tas radies tāpēc, ka, izpildot Eiropas Savienības direktīvu prasības, kas nosaka, ka no sadzīves atkritumiem pirms noglabāšanas ir jānošķiro tas, ko var izmantot otrreizējai pārstrādei, ir izveidots atkritumu šķirošanas centrs, kurā nešķiroti sadzīves atkritumi tiek sagatavoti apglabāšanai, tādējādi krasi samazinot apglabāšanas tarifā iekļauto sadzīves atkritumu daudzumu, kas tiek nodots apglabāšanai poligonā.

Sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs ir tikai viena daļa no kopējās maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kuru apmaksā atkritumu radītājs. Otra daļa ir maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, kuru nosaka pašvaldība, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp pašvaldību un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju - sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju, kuru pašvaldība ir izvēlējusies iepirkuma konkursa kārtībā. Trešā daļa ir dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.