06.03.2015.

Mežos netiek galā ar atkritumiem

Jūrmala kā Latvijas slavenākā kūrortpilsēta ietver arī teritoriju pāri dzelzceļam, kurā mežs pieder gan pašvaldībai, gan privātīpašniekiem. Ar šīs zaļās zonas sakopšanu daudzviet rodas sarežģījumi privātīpašniekiem, kam nākas cīnīties ar to vietējo iedzīvotāju paradumiem, kuri mežu uztver kā bezmaksas atkritumu izgāztuvi.

«No vecākiem mantoto 8000 kvadrātmetru lielo meža platību atguvu XX gadsimta 90. gadu vidū. Manā rīcībā nonāca mežs bez apbūves tiesībām, kurā jau tolaik apkārtējie iedzīvotāji bija ierīkojuši izgāztuvi. Te tika izmesti ne tikai sadzīves atkritumi – mēbeles, stikla tara –, bet arī būvgruži, nolietota sadzīves tehnika – ledusskapji un klozetpodi,» stāsta Jūrmalas iedzīvotājs Jānis (vārds mainīts – red.). Gadiem ilgi viņš pūlējies iztīrīt savu īpašumu, tomēr joprojām, regulāri apmeklējot savu īpašumu, atrod atkritumu «slēptuves». Tuvāko māju saimnieki vasarā te izber nopļauto zāli, rudenī – savāktās lapas un zarus, bet daži šeit novada pat kanalizācijas saturu. «Apzinos savu atbildību par teritorijas uzturēšanu kārtībā. Man ir ieteikts privātīpašumu iežogot, taču skaidrs, ka žogs, visticamāk, drīz tiks nozagts vai sapostīts. Nezinu, kā lai rod risinājumu, jo pie rokas nevienu pieķert nav izdevies. Varas iestādes atbild, ka tā ir mana problēma,» sūdzas jūrmalnieks.

Kā norāda Jūrmalas pilsētas domes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vadītāja p. i. Zanda Sapronova, Jūrmalā pašvaldības valdījumā un apsaimniekošanā ir 1500 hektāru meža. «Mežu sakopšanā tiek iesaistīti algoti pagaidu sabiedriskā darba veicēji jeb «simtlatnieki». Vismaz reizi nedēļā pašvaldības teritorijas viņi izstaigā – sadzīves atkritumi un stihiski izveidojušās atkritumu izgāztuves tiek savāktas. Taču privātīpašumā pašvaldība savus līdzekļus neiegulda,» skaidro Z. Sapronova. Saistošie noteikumi par kārtību pilsētā un Administratīvo pārkāpumu kodekss attiecas arī uz tiem, kuri piesārņo apkārtējo vidi, norāda Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vadītāja p. i. Jānis Artemjevs. «Pilsētas teritorija ir ļoti liela, visu apsekot nav iespējams. Tāpat nav iespējams visur izvietot videokameras vai katrā aizdomīgā vietā norīkot pašvaldības policijas inspektoru. Taču katrs pilsētas iedzīvotājs par šādiem pārkāpumiem var sniegt informāciju pašvaldības policijai vai Jūrmalas domei,» iesaka J. Artemjevs.

Ja saimnieks nedzīvo savā īpašumā, domes speciālisti rosina sadarboties ar kaimiņiem. «Diemžēl cilvēki ir neaktīvi un vienaldzīgi noraugās, kā negodprātīgie piebrauc ar smago automašīnu un izgāž mežā atkritumus. Tas notiek arī pašvaldības teritorijās. Tāpēc ziņojiet par šiem pārkāpumiem! Tas nāktu par labu visiem. Ja, sniedzot informāciju, nevēlaties atklāt savu vārdu un uzvārdu, ziņojiet par pārkāpumu anonīmi, bet informācija vajadzīga, lai būtu iemesls piesaistīt pašvaldības policiju,» uzsver Z. Sapronova.
Ieva Štāle
Diena