05.08.2016.

Asociācija: Pildīt valsts budžetu vien ar DRN palielināšanu nav labākā pieeja

Pildīt valsts budžetu vien ar dabas resursu nodokļa (DRN) likmes palielināšanu, neņemot vērā DRN piemērošanas mērķi, nav labākā pieeja, norāda Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) projektu vadītāja Ināra Teibe.
Viņa skaidro, ka atbilstoši "Dabas resursu nodokļa likumam" DRN mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.
Diskusijas par DRN palielināšanu par vienu apglabāto sadzīves atkritumu tonnu jau kādu ilgāku laiku notiek starp dažādām atkritumu apsaimniekošanas interešu grupām, atzīmē Teibe.
LASA redzējumā plānotais DRN pieaugums no esošajiem 12 eiro līdz 40 eiro par apglabāto tonnu 2020.gadā ir ļoti straujš.
"Lai gan DRN par atkritumu apglabāšanu ir ļoti efektīvs ekonomiskais instruments, taču tas nespēs sasniegt vēlamo mērķi - samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu sadzīves atkritumu poligonos, ja paralēli netiks veicināti citi pasākumi, piemēram, atkritumu rašanās samazināšana, šķirošana, kompostēšana, pārstrāde un reģenerācija," atzīst Teibe.
Viņa norāda, ka tās Eiropas Savienības valstis, kuras ir ieviesušas obligātus atkritumu šķirošanas nosacījumus tādiem atkritumu veidiem kā papīrs, plastmasa, stikls, metāla iepakojums un bioatkritumi, ir sasniegušus ļoti augstus šķirošanas rezultātus.
Taču, lai to realizētu, ir jāuzlabo atkritumu šķirošanas infrastruktūra un jāveic plašs sabiedrības izglītošanas darbs. Lai organizētu dalītu atkritumu vākšanu ir jābūt pretī pārstrādei un klientam, kas izmantos no pārstrādātiem atkritumiem iegūtus produktus, materiālus vai izmantos tos kā energoresursus.
"Te liela loma ir visām tautsaimniecības nozarēm un starpnozaru politikai ar mērķtiecīgi veiktiem pasākumiem, kas ļauj ekonomiskās aprites ciklam noritēt līdz galam, un šādi abos sektoros tiek samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas un taupīti dabas resursi," uzsver Teibe.
Kā ziņots, Ministru kabinets 2.augustā atbalstījis Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus budžeta ieņēmumu palielināšanai, kuru fiskālā ietekme ir 50,3 miljoni eiro. Strādājot pie nākamā gada budžeta, FM apkopojusi visu nozaru ministriju priekšlikumus un starptautisko partneru ierosinājumus, kas bija saistīti ar budžeta ieņēmumu sadaļu. Īpaša uzmanība esot pievērsta ēnu ekonomikas apkarošanas priekšlikumiem. Tikmēr par izmaiņām DRN vēl ir paredzētas diskusijas, informēja FM.

@ Ainārs Sauka, LETA