08.09.2016.

Ierobežos plastmasas maisiņu patēriņu

Veikalniekiem un pircējiem drīzumā būs jāmaina iepirkšanās paradumi

Diez vai kāds no mums gribētu pusdienās ēst zivi, kas planktona vietā barojusies ar jūrā peldošiem plastmasas maisiņiem, vai sauļoties pludmalē, kur viļņos vai smiltīs zem pēdām čaukst šo maisiņu pārpalikumi. Katru gadu vidē kā atkritumi nonāk ap astoņiem miljardiem plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā, tāpēc tā lēmusi, ka tuvākajos gados strikti jāierobežo vieglās plastmasas maisiņu patēriņš.

Nenoārdās gadsimtus

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu, ko ilustratīvi var pielīdzināt 162 Eifeļa torņu svaram. No tām ap 3050 tonnām jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tajā skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņiem, turklāt 89% no tiem – tikai vienu reizi.

Plastmasas maisiņu izejvielas iegūst no naftas produktiem, kas ir neatjaunojams dabas resurss. Turklāt plastmasas maisiņi nenoārdās vairākus simtus gadu, bet saules, ūdens un mehāniskās darbības rezultātā pakāpeniski sadalās aizvien sīkākās daļiņās. Tā šie plastmasas atkritumi pārvietojas, šķērsojot valstu un jūras robežas un radot neiedomājami lielu atkritumu kalnu un toksisku piesārņojumu, kas apdraud vidi ar visu dzīvo radību, tajā skaitā cilvēka, veselību. Piemēram, putni un dzīvnieki jūru un okeānu piesārņojošo plastmasu sajauc ar pārtiku, savukārt cilvēki, kas regulāri lieto uzturā zivis, var apdraudēt arī paši savu veselību. Izmesta banāna miza dabā sadalās divās līdz desmit dienās, kokvilna – dažos mēnešos, skārda bundža – 80 līdz 100 gadu laikā, bet plastmasas maisiņiem šis laiks atkarībā no maisiņa biezuma un veida ir no 15 līdz pat vairākiem simtiem gadu. «Neapdomīgi un neierobežoti lietojot plastmasas maisiņus, mēs ne tikai degradējam vidi, bet arī paši tādā veidā samazinām iespēju atpūsties tīrā un drošā vidē. Tā mēs lieki patērējam neatjaunojamos dabas resursus, vienlaikus apdraudot gan uz zemes, gan ūdenī mītošos savvaļas dzīvniekus,» skaidro biedrības Latvijas Zaļā josta valdes priekšsēdētāja Velga Vilciņa, par neapdomīgās rīcības cēloņiem uzskatot gan līdzšinējās nepilnības likumdošanā, gan nepietiekamu informāciju par plastmasas maisiņu kaitīgo ietekmi uz vidi un piedāvājuma trūkumu ar videi draudzīgām iepakošanas alternatīvām.

Tā Eiropas Savienība, pieņemot atbilstošu direktīvu, jau pērn maijā izlēmusi, ka tās dalībvalstīs jāierobežo vieglās plastmasas (kuru biezums nepārsniedz 50 mikronus) maisiņu patēriņš. Līdz šā gada novembra beigām katra dalībvalsts var lemt, kā nodrošināt, lai mainītu pircēju un tirgotāju līdzšinējos ieradumus vieglo plastmasas maisiņu lietošanā, izvēloties viena vai abu direktīvas noteikto mērķu sasniegšanu. Viens mērķis, ko var izvēlēties dalībvalsts, ir līdz 2019. gada beigām nodrošināt, ka gada patēriņa apjoms nepārsniedz 90 vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu uz vienu cilvēku, bet līdz 2025. gadam – 40 maisiņu. Otrs mērķis ir nodrošināt, ka līdz 2018. gada beigām vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus tirdzniecības vietās vairs neizsniedz bez maksas. Latvijā ar Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem un citām aktivitātēm plānots veicināt bezmaksas vieglās plastmasas maisiņu izsniegšanas pārtraukšanu līdz 2018. gada izskaņai.

Pircējs var iebilst

«Pircēju ērtības labad kasieri atsevišķos plastmasas maisiņos ieliek augļus, dārzeņus, produktus, kas ir birstoši, kā arī apģērbus, kas kopā ar pārtikas produktiem varētu sasmērēties. Protams, ja pircējs iebilst, kasieris to nedara. Veikalos pie mazo maisiņu stendiem, kas pieejami pie dārzeņu un augļu plauktiem, ir izvietotas uzlīmes ar norādēm, atgādinot, vai klientam nepieciešams vēl viens maisiņš. Tāpat mūsu klienti arvien vairāk novērtē to, ka vairākos veikalos klientu izvēlētos sveramos kulinārijas produktus iepakojam nevis plastmasas maisiņos, bet gan pārtikas ietinamajos papīros,» savu ikdienas praksi plastmasas maisiņu izmantošanā skaidro mazumtirdzniecības tīkla Maxima Latvija pārstāve Dace Grava.

Savulaik ierobežojumi skāra arī lielos bezmaksas iepirkumu maisiņus, 2008. gadā ieviešot paaugstinātu dabas resursu nodokļa likmi. Jau tolaik veikalu pārstāvji meklēja jaunus veidus, kā pielāgoties izmaiņām, vienlaikus veicinot atbildīgāku pircēja izvēli ar piedāvātā iepakojuma iespējām, novērojot pircēju izvēli un atzīstot, ka paradumi lēnām mainās. Jau izmaiņu ieviešanas gadā plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņš pusgada laikā samazinājās par 42%.

Tā Maxima Latvija norāda, ka tīkla veikalos iedzīvotāji lielajiem tilpumiem var izvēlēties auduma maisiņus un kartona kastes, kas ir videi draudzīgāki iepakojumi nekā plastmasas maisiņi. Tāpat jau ilgāku laiku polietilēna maisiņus pie kasēm nomainījuši maisiņi ar EPI piedevu, kas ļauj tiem vidē sadalīties daudz ātrāk. Arī šo maisiņu iegāde ir klientu izvēle, tādējādi aicinot iedzīvotājus aizdomāties, vai tie ir nepieciešami. Savukārt mazumtirdzniecības tīkla Rimi Latvija pārstāve Inga Bite norāda: «Lai veicinātu pircēju izvēli dot priekšroku dabai draudzīgākiem materiāliem, jau šobrīd lielo iepirkumu papīra maisiņu gadījumā nodrošinām zemāku cenu, kā arī labāku un pircējiem ērtāku izvietojumu pie kasēm. Paralēli tam veikalos kasu zonā pieejami arī vairākas reizes lietojamie, kompakti salokāmie auduma maisiņi. Redzam, ka mūsu aktivitāšu rezultātā, kā arī līdz ar labāku informētību par patēriņa ieradumu ietekmi uz vidi daļa pircēju izvēlas mainīt ieradumus, dodot priekšroku videi draudzīgākam iepakojumam.»

Lielveikalā bez sava trauciņa

Pat ja pircējs būtu gatavs iet uz lielveikalu ar savu iepakojumu, trauciņu vai burciņu, tā samazinot savu plastmasas maisiņu un kārbiņu patēriņu, veikalu pārstāvji tomēr uz šo pieeju raugās skeptiski, aizbildinoties ar preces kvalitātes nodrošināšanu tikai pašu izvēlētos iepakojumos.

«Mazumtirdzniecība ir sfēra, kurā daļai produktu, piemēram, zivīm, gaļai un citiem specifiskiem produktiem, optimālākais iepakojums ir plastmasas maisiņš, lai nodrošinātu gan higiēnas, gan arī Pārtikas un veterinārā dienesta prasības. Attiecībā uz sveramo produkciju Rimi kā mazumtirgotājam jārūpējas par preces kvalitāti un visām preces īpašībām no iegādes brīža līdz pat pircēja mājām, kas nozīmē, ka higiēnas, temperatūras un citu prasību ievērošanā sveramajai produkcijai jānodrošina higiēniski drošie vienreizlietojamie trauki, piemēram, gatavajam ēdienam,» skaidro Rimi Latvia pārstāve Inga Bite. Līdzīgās domās par pircēja līdzpaņemto trauciņu ir arī Maxima Latvija pārstāve D. Grava: «Pašu gatavotos kulinārijas un konditorijas izstrādājumus ievietojam speciālos dažāda izmēra plastmasas trauciņos. Reti, bet ir reizes, kad klients lūdz produktu ielikt viņa izvēlētajā trauciņā – izņēmuma gadījumos to arī darām, taču ikdienā aicinām izvēlēties mūsu piedāvātos trauciņus, jo tā varam garantēt produkta kvalitāti.»

Vieta tukša nepaliks

Jānis Lapsa, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs, saka: «Cilvēks pēc savas būtības ir slinks radījums: ja ir piedāvājums, tad cilvēks arī to ņem un izmanto. Īpaši, ja par to nav jāmaksā. Tas attiecas arī uz bezmaksas plastmasas maisiņiem veikalos. Pašreiz plastmasas maisiņu lietošana ir pircēju ieradums, kura iznīkšanu kavē alternatīvu trūkums tirdzniecības vietās. Tirgotājam plastmasas maisiņš pagaidām ir lētākā un ērtākā izvēle. Tāpat plastmasas maisiņu patēriņa brīvprātīgu samazināšanu pašreiz kavē ne tikai sabiedrības ieradums, bet arī informācijas trūkums par to, ko tad šis plastmasas maisiņš nodara dabai, tās resursiem un videi pēc tā izlietošanas. Ja skatāmies ārvalstu pieredzi, aizbraucot, piemēram, uz Itāliju, redzam, ka veikalos gandrīz visa sveramā produkcija tiek ietīta produktam piemērotā papīrā. Latvijā to varam novērot pārsvarā mazos specializētajos veikalos, kā arī atsevišķos zaļāk domājošos lielveikalos.»

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu par plastmasas maisiņiem dažādu segmentu veikali izmaiņas izjutīs atšķirīgi: citi jau paralēli ir ieviesuši citu materiālu iepakojumus, citiem nāksies to ieviest, mainot savus un pircēju paradumus. Tāpat mums kā pircējiem būs jāsamierinās, ka mums, iespējams, vairs netiks izsniegti bezmaksas maisiņi vai to pielietojums tiks ievērojami ierobežots. Pirms vairākiem gadiem jau bija pretrunīgas diskusijas par lielajiem iepirkumu maisiņiem, kad tika uzsvērta gan klientu ērtība, gan praktiska nepieciešamība. Mainījās likumdošana, plastmasas maisiņiem tika paaugstināta dabas resursu nodokļa likme, un viss nonāca līdz tam, ka lielie bezmaksas maisiņi veikalos izzuda, bet mēs to esam akceptējuši kā normu. Tāpat bija jāmeklē alternatīvas, un tādas ir. Kaut vai kopš tā laika daudz populārāki kļuvuši auduma maisiņi, pie kasēm ieraugāmi biopolimēru un papīra maisiņi. Daba nemīl tukšumu, ja kaut kas nebūs pieejams, tad vietā nāks alternatīva.

Ja tirgotājam ir nolūks samazināt plastmasas maisiņu patēriņu jau tagad, var mēģināt ierobežot tirdzniecības vietās neierobežotā skaitā pieejamo plastmasas maisiņu ņemšanas iespēju. Piemēram, ir vērts bezmaksas plastmasas maisiņus pie kases izsniegt tikai pēc pircēja lūguma. Pat viens šāds solis ievērojami samazinās maisiņu patēriņu. Un kasieris var arī pēc pircēja lūguma nelikt maisiņā to, ko jau pats pircējs ir izvēlējies tajā neievietot. Tāpat ir vērts pārdomāt, kā un kuriem produktiem var piedāvāt papīra iepakojumu. Jau pašreiz to daudzi tirgotāji dara smalkmaizīšu vai maizes iepakošanai bez pircēju iebildumiem: tas ir uzskatāms piemērs tam, ka varam veikt izmaiņas arī ieradumos, ja nepieciešams. Diemžēl pretēja tendence novērojama, piemēram, olu kārbu izvēlē. Tur ražotāji kartona kastes lēnām sāk nomainīt pret caurspīdīgām plastmasas kastēm. Tomēr jāatzīst, ka tirgotāji nevar ignorēt higiēnas prasības produktu saiņošanā, bet vienmēr var rast alternatīvas.

Savukārt plastmasas maisiņu apsaimniekošanā svarīgs ir jautājums par to, kurā brīdī mēs esam gatavi šķirot: nedomāt tikai par komfortu, bet arī par vides aizsardzību tās vārdā, piemēram, veicot dažus desmitus metru tālāku ceļu līdz šķirošanas konteineriem, nevis iemetot izlietoto plastmasu piemājas kopējā sadzīves atkritumu konteinerā, liedzot tai piedzīvot otru dzīvi. Jāņem vērā, ka plastmasas maisiņu otrreizējai pārstrādei nederīgi ir netīri maisiņi, jo ir apgrūtināta to pārstrāde. Ja šādus netīrus maisiņus pārstrādās granulās, no kurām vēlāk ražos, piemēram, iepirkumu vai atkritumu maisus, tie plīsīs un pilnvērtīgi nekalpos savam mērķim. Nenoliedzami atkritumu pārstrādes nozari ietekmē globālie procesi. Ja naftas cena pasaulē ir zema, krīt arī pieprasījums pēc otrreizējās plastmasas. Otrreizējo izejvielu pārstrādes industrijā šķirojamā materiāla pielietojums iet roku rokā ar ekonomisko pamatojumu.

ES direktīvas pirmais variants paredz, ka līdz 2019. gadam uz iedzīvotāju gadā tiek izmantoti ne vairāk kā 90 vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu, bet līdz 2025. gada beigām – ne vairāk kā 40 maisiņu. Pie šāda skaita varam teikt, ka tā ir vēlme praktiski izskaust mazo plastmasas maisiņu lietošanu, liekot meklēt citus risinājumos to veiktajai funkcijai.

Plastmasas maisiņi nenoārdās vairākus simtus gadu, bet saules, ūdens un mehāniskās rezultātā pakāpeniski sadalās aizvien sīkākās daļiņās. Tā šie atkritumi pārvietojas, šķērsojot valstu un jūras robežas un radot toksisku piesārņojumu, kas apdraud vidi un dzīvo radību, tajā skaitā cilvēka, veselību. Foto – AFP/LETA

Jānis Lapsa, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs, uzskata – pašreiz plastmasas maisiņu lietošana ir pircēju ieradums, kura iznīkšanu kavē alternatīvu trūkums tirdzniecības vietās. Foto – Aivars Liepiņš, Dienas mediji

@ Kitija Balcare, Diena (Dabas Diena)