11.10.2017.

Saeimas komisija virza tālākai izskatīšanai Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumus

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien nolēma virzīt tālākai izskatīšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumu projektu.
Grozījumu projekts tiks skatīts nākamnedēļ gaidāmajā Saeimas plenārsēdē, pēc kuras divu nedēļu laikā varēs iesniegt priekšlikumus likumprojekta pilnveidošanai.
Pirmais ministrijas piedāvājums ir veidot vienotu atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmu, kas balstītos uz jau esošās bīstamo atkritumu pārvadāšanas bāzes. "Šāda uzskaites sistēma paredzētu atkritumu pārstrādātājam parakstīties par reālu atkritumu saņemšanu. Tas palīdzētu kontrolēt arī bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadājumus," skaidroja Valsts vides dienesta (VVD) direktore Rudīte Vesere.
No atkritumu apsaimniekotājiem tiktu pieprasīta informācija arī par "zaļo atkritumu" iekšzemes pārvadājumiem vismaz trīs dienas iepriekš. Ar šādu sistēmu VVD spētu efektīvi noteikt, kurus atkritumu pārvadājumus nepieciešams uzraudzīt.
Tāpat VARAM piedāvā skaidri noteikt, ka atkritumu gala saņēmējs nedrīkst būt apsaimniekotājs vai tirgotājs. Ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka atkritumu apsaimniekošanas ķēdes galā jābūt pārstrādātājam. Līdz šim šāda prasība normatīvajos aktos noteikta nav.
Lai nodrošinātu risinājumus iespējamās krīzes situācijās, tiek rosināts uzņēmējiem pieprasīt arī finansiālās garantijas nodrošinājumu. Šāda prasība tiktu piemērota visiem nozares uzņēmumiem, kas ieved atkritumus vai otrreizējās izejvielas. "Gadījumos, kad komersants dažādu iemeslu dēļ vairs nav spējīgs veikt atkritumu apsaimniekošanas funkciju, šīs finansiālās garantijas būtu veids, kas ļautu piešķirt līdzekļus kādam, kurš uzņemtos veikt komersantam paredzētos uzdevumus," skaidroja Vesere.
Grozījumos arī stingri tiek nodalīts, kas ir atkritumi un kas - otrreizējās pārstrādes izejvielas, lai nebūtu iespējas spekulēt ar šiem terminiem.
Plānots, ka apstiprinājuma gadījumā grozījumi varētu stāties spēkā ar nākamā gada janvāri, dažām procedūrām paredzot pakāpenisku ieviešanu.
Saistībā ar sākotnēji paredzētajiem grozījumiem Dabas resursu nodokļu likumā VVD direktore apgalvoja, ka tie šobrīd tālāk virzīti netiek, jo, nosakot stingrākas prasības, grozījumi šajā likumā nav nepieciešami.
Kā ziņots, izmaiņas likumā VARAM piedāvāja, balstoties uz Slokas apkaimē Jūrmalā šovasar notikušo ugunsgrēku, kurā dega aptuveni 23 000 tonnu atkritumu, kā arī uzņēmuma SIA "Riepu bloki" gadījumu, kurā par nenomaksātu dabas resursa nodokli tam tika piemērots 12,9 miljonu eiro sods.

@ LETA