14.03.2018.

Ēdiens vēderā, ne atkritumos

Lai pārtika nenonāktu atkritumu spainī, tās iegāde jāplāno un jāmācās to atbilstoši uzglabāt
Ēšana ir politisks akts. Tā jau deviņdesmito gadu sākumā apgalvoja amerikāņu lauksaimnieks un agroekoloģijas speciālists Vendels Berijs, uzsvērdams, ka būšana pasīvam patērētājam nav demokrātisks stāvoklis. Lai dzīvotu brīvi, jāizvēlas pārtika ar izpratni. Īpaši ņemot vērā, ka pasaulē aizvien pieaug iedzīvotāju skaits, turklāt arī to cilvēku skaits, kuri spiesti ciest badu, bet ANO aprēķini liecina, ka vismaz 40 procenti no visas saražotās pārtikas tiek izšķiesti pašā piegādes ķēdē – ceļā no lauka līdz šķīvim: daļa pārtikas paliek sapūšanai laukos, cita daļa zūd glabāšanas vai pārvadāšanas laikā, bet vēl liela daļa pārtikas gan no lielveikalu plauktiem, gan no virtuvēm mājsaimniecībās nonāk atkritumos.

Vairāk plāno, mazāk izmet
Stāvot lielveikalā, nereti pircējs nonāk dilemmas priekšā: vai izvēlēties mazāku iepakojumu un izlietot to pilnībā, bet radīt vairāk atkritumu ar produkta iepakojumu, vai izvēlēties lielāku iepakojumu, bet radīt risku lielākam pārtikas atkritumu apjomam, ja produkts noteiktajā termiņā netiek izlietots pilnībā vai sabojājas.
«Patērētājam mūsdienās ir daudz iespēju mainīt ne tikai savu izraisīto ietekmi, bet arī veikalu un citu uzņēmumu praksi, jo tie lielā mērā pielāgojas patērētāju pieprasījumam.
Videi un cilvēkiem draudzīgu pircēju varam dēvēt arī par pilsoniski atbildīgu cilvēku, kas interesējas par ilgtspējīgu patēriņu un ar savu iepirkšanos mēģina iemīt pēc iespējas mazāku ekoloģisko un sociālo pēdu,» pārliecināts ir biedrības Zaļā brīvība pārstāvis Valters Kinna un uzsver, ka ne vienmēr jāmeklē kompromiss starp lieka ēdiena nepirkšanu un iepakojuma atkritumu neradīšanu.
Nesenais piemērs ar Pārtikas un veterinārā dienesta atzinumu, ka tas neiebilst, ja tirgotāji, ievērojot higiēnas prasības, iesver produkciju pircēju līdzi paņemtajos traukos. Līdz ar to šī problēma ir viegli atrisināma attiecībā uz sveramajiem produktiem. Proti, varam uz veikalu ņemt līdzi savus maisiņus un tīrus pārtikas trauciņus, ko varam izmantot atkārtoti, kā arī iesvērt sev tik daudz pārtikas, cik varam patērēt, līdz tā nav zaudējusi kvalitāti. Ja šādi iepirktos daļa pircēju, pastāvētu liela iespēja, ka ar laiku veikali palielina sveramo produktu piedāvājumu bez papildu iepakojuma un Latvijā parādās pirmie veikali, kur visas preces tiek pārdodas bez iepakojumiem tā, kā tas pamazām notiek citviet pasaulē.
Valters iesaka plānot savas maltītes un nepirkt lielos apjomos vai lielos iepakojumos piena produktus, gaļu vai zivis, ja var palikt pāri kas neapēsts, jo šo produktu piegādes ķēdē iztērēts īpaši daudz resursu un enerģijas: «Svarīgi plānot maltītes, jo tie, kuri plāno, ko gatavos, cik daudz un kādi produkti būs nepieciešami maltītei, parasti izmet mazāk pārtikas un to uzturs ir pilnvērtīgāks.»

Atbildīgi ir visi
Kā atklāj Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes doktore Tatjana Tokareva savā promocijas darbā Pārtikas izšķērdēšana Latvijas mājsaimniecībās ēšanas paradumu kontekstā, Latvijas mājsaimniecībās visbiežāk atkritumos nonāk maize un tās izstrādājumi, piena produkti, augļi un dārzeņi. Galvenais iemesls tam – šīs produktu grupas ātri sāk bojāties. Autoresprāt, pilnībā nepatērēt saražoto pārtiku ir ne vien sociāli bezatbildīgi, bet arī ekonomiski neracionāli, jo tas rada zaudējumus ne vien paša makam, bet visai sabiedrībai.
Taču tik un tā par pārtikas atkritumu radīšanu atbildīgi ir visi produktu piegādes ķēdēs – gan ražotāji, piegādātāji un tirgotāji, gan pircēji un patērētāji. Mazinot pārtikas atkritumu apjomu, svarīgi ir zināt atšķirību starp «izlietot līdz» un «ieteicams līdz» termiņiem, jo atšķirība ir būtiska.
Kā skaidro Zaļās brīvības pārstāvis, «ieteicams līdz» nozīmē, ka pārtikas preci joprojām var droši lietot pēc norādītā ieteicamā derīguma termiņa ar nosacījumu, ka ir ievēroti uzglabāšanas norādījumi un iepakojums nav bojāts. «Ieteicams līdz» termiņš tiek norādīts uz daudzām sausām, atdzesētām, saldētām, konservētām un citām pārtikas precēm. Ir arī tādi produkti, kur «ieteicams līdz» termiņu var nenorādīt.
Pēc «izlietot līdz» datuma pārtiku uzskata par nedrošu.
«Izlietot līdz» datumu parasti liek gaļas izstrādājumiem, gataviem zivju produktiem (izņemot konservus), piena produktiem u. tml.

Maize saldētavā, piens – divlitru pakā
Viens no bagātīgākajiem izvēles klāstā ir maizes stends.
Kā norāda uzņēmuma Fazer Latvija pārstāve Baiba Gulbe, savulaik visvairāk pirkto lielo maizes klaipu vietā arvien vairāk cilvēku izvēlas mazākus iepakojumus – mazos kukulīšus un porciju maizes, turklāt mainās arī ģimenes modelis – desmit gadu laikā viena cilvēka ģimenes jeb mājsaimniecību skaits Latvijā palielinājies par 83% un patlaban ir 34% no visām mājsaimniecībām: «Lai arī pašreiz Latvijā porciju maize kopējā maizes tirgū sastāda aptuveni 4%, šis segments ar katru gadu turpina pieaugt.
Pērn tieši šai maizei bija straujākais pieaugums – rudzu porciju maizei par 24%, kviešu porciju maizei par 21%. Tas norāda, ka mēs kā patērētāji kļūstam atbildīgāki – cenšamies iegādāties tik, cik varam apēst, nevis vairot atkritumu daudzumu. Šajā ziņā Igaunijas patērētāji mums ir vairākus soļus priekšā, arī izpratnē par atbildību.
Tas atspoguļojas arī maizes tirgū: Igaunijā porciju maizes patēriņš palielinās straujāk – šis segments veido 15% no visa maizes tirgus.» Arī maizes tirgū novērojama tiekšanās uz veselīgāku izvēli – pircēji vairāk izvēlas maizi ar pievienoto vērtību – maizi, kuras receptūra bagātināta ar sēklām, graudiem, klijām, arī ar kefīru un dārzeņiem; samazinās tradicionālās saldskābmaizes un baltmaizes patēriņš. Tas, kas gadu laikā nav mainījies, ir divi galvenie kritēriji maizes izvēlē – maizei jābūt garšīgai un svaigai.
«Ņemot vērā maizes īso derīguma termiņu, pat ja esam izvēlējušies nelielu porciju, ne vienmēr izdodas visu maizīti apēst norādītajā derīguma termiņā. Saimnieces zinās, ka pareizi uzglabāta maize – istabas temperatūrā, iepakojumā, atsevišķi no citiem produktiem – sacietē un zaudē savu aromātu, tomēr to vēl var lietot uzturā, piemēram, cepeškrāsnī pagatavojot karstmaizes vai grauzdiņus.
Tiem, kam garšo maizes zupa, ir iespēja sevi palutināt, jo arī sakaltusi maizīte kā zupas sastāvdaļa garšos lieliski. Ziemā kaltēta maizīte ir liels gardums putniem, un bērniem noteikti būs prieks tos pabarot, » idejas maizes mūža paildzināšanai piedāvā B. Gulbe.
Viens no noslēpumiem, kā maizīti var uzglabāt ilgāk nekā norādītās četras līdz piecas dienas, ir tās uzglabāšana saldētavā vai ledusskapī. Liekot saldētavā, ieteicams maizīti sadalīt porcijās – atbilstoši tam, cik daudz apēdam vienā reizē, lai katrreiz paņemtu, cik nepieciešams.
Ja pati maize un tās sastāvs atspoguļo izmaiņas pārtikas patēriņā, līdz galam neatrisināts jautājums tomēr ir šo produktu iepakojums. Piemēram, Fazer Latvija ilgstoši sadarbojas ar uzņēmumu Latvijas Zaļais punkts, lai produkcija tiktu nodota tālākai pārstrādei, bet par maizes iepakojuma materiālu veikta izpēte, kur uzņēmums secinājis: videi draudzīgāks iepakojuma risinājums sadārdzinās produkta gala cenu.
«Ņemot vērā to, ka pašreiz sabiedrības lielākā daļa nav gatava maksāt vairāk par to pašu produktu tikai citā iepakojumā, šis jautājums ir atlikts uz laiku, kad viņi apzināsies, ka tādējādi rīkojas atbildīgi attiecībā uz vidi,» skaidro B. Gulbe.
Lai arī piena produktus ierasti pieskaita pie tradicionāliem produktiem, ražotāji stāsta, ka pēdējo gadu laikā šajā produktu kategorijā ienākusi virkne jaunu produktu, tas nozīmē arī jaunu iepakojuma formātu, izmēru un izvēli, ko var izdarīt veikalā.
«Piena un kefīra gadījumā joprojām populārākie ir lielie formāti, jo šo produktu patērē visa ģimene, izmanto gatavošanā, savukārt sviesta kategorijā populārāki sāk kļūt vai nu mazāki formāti retai lietošanai, vai tieši otrādi – ļoti lieli formāti lietošanai konditorejā un kulinārijā.
Jogurti pieejami visdažādākajos formātos un izmēros, jo lietošanas situācijas ir dažādas, taču populārākie ir 200–300 ml iepakojumi, kurus ērti paņemt līdzi, iedot bērnam uz skolu vai sporta treniņu pārtraukumos,» stāsta uzņēmuma Food Union pārstāve Ieva Ražinska.
Arī a/s Tukuma piens pārstāvis Armands Artihovičs norāda, ka Latvijas pircēji piena produktus lielākoties izvēlas lielajos jeb ģimenes iepakojumos, taču par šīs izvēles cēloni min ne tik daudz mājsaimniecības lielumu, cik produkta cenas atšķirību kilograma vai litra izteiksmē, kur mazais iepakojums lielākoties izmaksā dārgāk.
«Patērētājam mūsdienās ir daudz iespēju mainīt ne tikai savu izraisīto ietekmi, bet arī veikalu un citu uzņēmumu praksi, jo tie lielā mērā pielāgojas patērētāju pieprasījumam. Videi un cilvēkiem draudzīgu pircēju varam dēvēt arī par pilsoniski atbildīgu cilvēku, kas ar savu iepirkšanos mēģina iemīt pēc iespējas mazāku ekoloģisko un sociālo pēdu,» pārliecināts ir biedrības Zaļā brīvība pārstāvis Valters Kinna.

Vientuļnieki izšķiež vairāk

• No iepirktās pārtikas mājsaimniecības zaudē 13,3% un 9,39% izšķērdē. Ja to pārvērš naudas izteiksmē, vidēji mājsaimniecības zaudē 56,19 eiro mēnesī jeb 674,28 eiro gadā. Savukārt izšķērdē 39,63 eiro mēnesī un 475,56 eiro gadā.
• Tipiskā Latvijas mājsaimniecībā katru dienu tiek pirkta maize un piena produkti, vairākas reizes nedēļā tiek pirkti dārzeņi, reizi nedēļā pērk gaļu, zivis un augļus.
• Tikai 16 procenti iepirktās maizes un tās izstrādājumu nekad netiek izšķērdēti.
• Cilvēki lielās pilsētās izšķērdē visvairāk; to varētu izskaidrot ar pārtikas produktu pieejamības vieglumu pilsētās un arī ar to, ka, neaudzējot savu pārtiku, cilvēki neapzinās, kādas pūles tas prasa un kādi resursi tiek izmantoti.
• Vidēji mājsaimniecībās ar pilngadīgiem locekļiem tiek izšķērdēti 8% no visas nopirktās pārtikas, bet, ja mājsaimniecībā ir nepilngadīgie, tad šajās mājsaimniecībās tiek izšķērdēti 11%.
• Savukārt vienas personas mājsaimniecībās tiek ģenerēts visvairāk izšķērdētās pārtikas.

Avots: Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes doktores Tatjanas Tokarevas promocijas darbs Pārtikas izšķērdēšana Latvijas mājsaimniecībās ēšanas paradumu kontekstā

@ Kitija Balcare, Diena (Dabas Diena)