Sveicināti vortālā www.atkritumi.lv!
 

23.04.2018.

EP vienojas, ka līdz 2025.gadam jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu

Līdz 2025.gadam vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu būtu jāpārstrādā, paredz šodien Eiropas Parlamentā (EP) pieņemtie likumprojekti.
Kā informēja EP Informācijas birojā Latvijā, EP trešdien apstiprināja jaunus aprites ekonomikas noteikumus, tā atbalstot vērienīgu atkritumu pārstrādes mērķu noteikšanu. Četri apstiprinātie likumprojekti ir soļi ceļā uz aprites ekonomiku jeb sistēmu, kurā produktu, materiālu un resursu vērtība tiek saglabāta pēc iespējas ilgāk.
Likumprojekti paredz, ka līdz 2025.gadam vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu būtu jāpārstrādā. Līdz 2030.gadam mērķa rādītājs pieaugs līdz 60%, bet līdz 2035.gadam - līdz 65%. Līdz 2025.gadam jāpārstrādā 65% iepakojuma materiālu, bet līdz 2030.gadam - 70%. Noteiktiem iepakojuma veidiem paredzēti atšķirīgi mērķa rādītāji, proti, papīram un kartonam, plastmasai, stiklam, metālam un kokam .
Saskaņā ar "Eurostat" informāciju, 2016.gadā Latvijā tika pārstrādāti nepilni 30% atkritumu, bet vairāk nekā 70% nonāca poligonos. Likumprojekts nosaka, ka 2035.gadā poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 10%.
Līdz 2025.gadam jānodrošina atsevišķa tekstilizstrādājumu un bīstamo atkritumu savākšana no mājsaimniecībām. Līdz 2024.gadam jānodrošina arī bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās.
Saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem dalībvalstīm jātiecas līdz 2025.gadam par 30% samazināt pārtikas atkritumu apjomu, bet līdz 2030.gadam - par 50%. Lai novērstu pārtikas atkritumu rašanos, dalībvalstīm vajadzētu veicināt drošu nepārdotās pārtikas sadali. Tāpat būtu jāstiprina patērētāju izpratne par "Izlietot līdz" un "Ieteicams līdz" marķējumu nozīmi, norāda deputāti.
Noteikumi vēl oficiāli jāapstiprina Eiropas Savienības (ES) Padomei.
Aprites ekonomika paredz samazināt radīto atkritumu apjomu, nodrošinot pēc iespējas ilgāku materiālu un produktu izmantošanu un veicinot to pārstrādi un atjaunošanu. Tā tiek saudzēta vide, stiprināta izejvielu piegādes drošība, veicināta konkurētspēja, inovācijas un izaugsme, kā arī radītas jaunas darbavietas, norāda EP.

@ Rihards Plūme, LETA