30.05.2018.

Vaidere: EK rosinājums par plastmasas izstrādājumiem ir spēcīgs signāls arī Latvijas valdībai un sabiedrībai

Rīga, 29.maijs, LETA. Eiropas Komisijas (EK) šonedēļ rosinātais aizliegums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs izmantot dažādus vienreiz lietojamos plastmasas izstrādājumus ir spēcīgs signāls arī Latvijas valdībai un sabiedrībai, ka ir pēdējais brīdis nekavējoties un aktīvi rīkoties šīs problēmas risināšanai, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V).
Kā aģentūrai LETA pauda deputātes birojā, EK rosinājums ir pirmais un ļoti svarīgais solis, lai sāktu cīņu ar milzīgo plastmasas atkritumu problēmu. "Ja aktīvi necīnīsimies ar pieaugošo plastmasas atkritumu problēmu, arī Latvijā drīz, līdzīgi kā Āzijā un citviet pasaulē, slīksim atkritumos," norādīja eiroparlamentāriete, piebilstot, ka EK ierosinājums izskan laikā, kad Latvijā notiek asas diskusijas par iespējamo PET pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu, bez kuras, iespējams, nākotnē nevarēs iztikt.
Vaidere pilnībā atbalsta EK priekšlikumu dažādu vienreiz lietojamo plastmasas trauku aizliegšanai. Pēc viņas domām, tas būs liels solis uz priekšu cīņā pret milzīgo piedrazojumu, ko rada tieši plastmasas atkritumi, un šādam nopietnam solim sekos vairāki būtiski ieguvumi. Viņasprāt, svarīgs ir fakts, ka liela daļa šo produktu netiek ražoti Eiropā, bet gan ievesti no citiem reģioniem, līdz ar to vietējie ražotāji no aizlieguma necietīs.
"Svarīgs punkts ir arī tas, ka vairāk domāt ekoloģiski būs mudināti un motivēti kā sabiedrība, tā arī ražotāji, videi nedraudzīgus iepakojumus aizstājot ar ilgtspējīgiem alternatīviem risinājumiem. Cilvēka ikdienas sadzīvē un veikalu plauktos arvien samazināsies plastmasas izstrādājumi un produktu iepakojums. Daudzi to novērtēs ne vien no ekoloģiskā, bet arī no ekonomiskā skatupunkta, ka izmantot vienreiz lietojamos plastmasas izstrādājumus patiesībā ir neizdevīgi," sacīja politiķe.
Eiroparlamentāriete skaidroja, ka ar šādu iniciatīvu plastmasas atkritumu problēmas risināšanā vienlaikus iesaistās visas ES dalībvalstis, proti, šis ir brīdis, kad arī Latvijai ir beidzot ļoti nopietni jādomā un jāizšķiras par plastmasas pudeļu depozīta sistēmas ieviešanas jautājumu.
"Tas ir viens no svarīgākajiem punktiem, ko arī akcentē EK publiskotie priekšlikumi un kam plānots pievērst īpašu uzmanību: visām ES dalībvalstīm būs pienākums līdz 2025.gadam savākt 90% vienreiz lietojamo plastmasas dzērienu pudeļu, piemēram, izmantojot tieši depozīta sistēmu. Tādēļ es ļoti ceru, ka Latvijas valdība ieklausīsies un detalizēti analizēs šo jautājumu. Šis jautājums nedrīkst būt šauru lokālu interešu vadīts, bet gan jākļūst par atbildīgu rīcību globālas problēmas risināšanā," uzsvēra deputāte.
Viņa arī atbalsta EK uzdoto rīcības soli - dalībvalstīm panākt iedzīvotāju vidū ievērojami labāku izpratni par to, kādu postu dabai nodara vienreiz lietojami plastmasas izstrādājumi un ko sabiedrība var darīt lietas labā, lai šo problēmu samazinātu. "Protams, tas nenotiks vienas dienas, mēneša vai gada laikā, jo jāmainās ne vien sistēmai, bet arī cilvēku domāšanai un izpratnei par to, kā domāt ekoloģiski un rūpēties par dabas saudzēšanu. Taču šim iniciatīvu kopumam ir liela nākotne, kuras ieguvumu mēs ar laiku novērtēsim īpaši," teica Vaidere.
Jau vēstīts, ka EK pirmdien ierosinājusi aizliegt ES plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās. EK priekšlikums paredz aizliegt desmit veidu vienreiz lietojamus plastmasas priekšmetus, kas visbiežāk nonāk Eiropas jūrās un piekrastēs kā atkritumi.
EK vēlas aizliegt visus vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus, kam jau ir pieejama alternatīva, kas nav ražota no plastmasas. Tostarp paredzēts aizliegt arī plastmasas nažus un dakšiņas un kociņus, pie kuriem piestiprina balonus, bet ne pašus balonus. EK vēlas arī samazināt tādu plastmasas priekšmetu lietošanu kā plastmasas krūzītes un trauciņi ēdiena līdzņemšanai. Tiem turpmāk vajadzēs būt no ilgtspējīgāka materiāla. Tirgū būs atļauti tikai tāda plastmasas elementus saturoša vienreizlietojama dzērienu tara, kurai vāciņa konstrukciju nav paredzēts atdalīt no korpusa.
Dalībvalstīm būs jāsamazina plastmasas pārtikas taras un dzēriena glāžu un krūžu izmantojums. Valstis to varēs izdarīt, noteicot nacionālus samazinājuma mērķrādītājus, pārdošanas vietās darot pieejamus alternatīvus izstrādājumus vai gādājot, ka vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus nevar saņemt bez maksas.
Dalībvalstīm arī būs pienākums panākt, lai patērētāji labāk izprot, kādas negatīvas sekas rada vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku drazas un kādas atkalizmantošanas sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas risinājumi šajā sakarā pieejami.
Tāpat līdz 2025.gadam EK vēlas panākt, lai ES dalībvalstis savāc 90% no plastmasas dzērienu pudelēm, izmantojot atkritumu savākšanas un nodošanas shēmas.
Lai EK ierosinājums stātos spēkā, to jāapstiprina ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem. Līdz 2030.gadam šis aizliegums varētu samazināt kaitējumu videi 22 miljardu eiro apmērā. Saskaņā ar prognozēm, ierosinātā direktīva patērētājiem ietaupīs 6,5 miljardus eiro.

@Rihards Plūme, LETA