26.06.2018.

Maisiņš nevaig! Pārmērīga plastmasas lietošana apdraud vidi

Plastmasa ir viegli veidojama, lēta un ērta, tomēr tai ir viens būtisks trūkums - daudzi plastmasas veidi dabā sadalās ārkārtīgi lēni. Tā veido lielāko daļu jūrās un okeānos atrodamo atkritumu, un, plastmasai sairstot, rodas sīkas šķiedras, kas nonāk dzīvnieku barības traktā.

Maisiņu ēra tuvojas norietam

Viens no iecienītākajiem plastmasas izmantošanas veidiem ir iepirkumu maisiņi. Latvijas iedzīvotāji ik gadu patērē trīs miljonus plastmasas maisiņu, savukārt Eiropas Savienībā šis skaitlis sasniedz 100 miljardu. Raizējoties par maisiņu ietekmi uz vidi, daudzas pasaules valstis tiecas aizliegt vai vismaz ierobežot to izmantošanu.

Par pirmo valsti, kas nolēma pilnībā atteikties no plastmasas maisiņiem, 2002. gadā kļuva Bangladeša, Tas notika pēc tam, kad maisiņi nosprostoja kanalizācijas sistēmas, izraisot postošus plūdus, savukārt nelielās peļķītes, kas veidojās atkritumos
nonākušajos plastmasas maisiņos, bija kļuvušas par piemērotu vairošanās vietu odiem, kuri pārnēsā malāriju un citas bīstamas slimības. Kopš tā laika polietilēna maisiņi ir aizliegti arī daudzās citās Āzijas un Āfrikas valstīs.

Eiropas Savienības Plastmasas maisiņu direktīva uzliek valstīm pienākumu līdz 2019. gada beigām panākt, ka šo produktu patēriņš nepārsniedz 90 maisiņu uz cilvēku gadā, bet līdz 2025. gada beigām - 40 maisiņu gadā. Arī Latvijas veikalos bezmaksas maisiņi, kas izgatavoti no ļoti vieglas plastmasas, jau drīzumā būs pieejami tikai jēlai gaļai, zivīm un piena produktiem.
Vairākās pasaules valstīs plastmasas maisiņu ražošana un izmantošana ir pilnībā aizliegta.

Plastmasas drumslas piepilda okeānus

Plastmasas bioloģiskā noārdīšanās ir ārkārtīgi lēna, toties tā var sadalīties mazākos gabaliņos mehāniskas iedarbības, piemēram, viļņu, un saules ultravioletā starojuma ietekmē, Šādas sīkas daļiņas, ko sauc par mikroplastmasu, veido arī lielu daļu piesārņojuma lielajos okeānu atkritumu laukos.

Okeāna straumju sistēmas savelk vienkopus lielu daudzumu atkritumu, veidojot atkritumu laukus, un slavenākais no tiem ir Klusā okeāna atkritumu lauks, kas atrodas starp Kaliforniju un Havaju salām. Šā gada martā publicētā pētījumā secināts, ka tā lielums ir 1,6 miljoni kvadrātkilometru - tas ir 25 reizes vairāk nekā Latvijas platība. Pēc zinātnieku aplēsēm, šajā apgabalā peld aptuveni 1,8 triljoni plastmasas gabalu, no kuriem lielākā daļa ir mikroplastmasa.

Sīkie plastmasas gabaliņi nonāk barības ķēdē un var kaitēt dzīvniekiem. Savas dabiskās pārtikas vietā lielā daudzumā ēdot plastmasu, tie var nomirt badā vai saindēties ar dažādiem kaitīgiem ķīmiskiem savienojumiem. Zinātnieki ir atklājuši, ka, piemēram, vaļi un vaļhaizivis, kas barojas, filtrējot okeāna ūdeni, kopā ar sīkdzīvniekiem apēd lielu daudzumu mikroplastmasas, tostarp ftalātus, kas ir kaitīgi veselībai. Ftalāti ir atrasti arī, piemēram, Aļaskas ūdensputnu muskuļaudos.
Plastmasa var būt arī zaļa
Alternatīva plastmasas izstrādājumiem ir bioplastmasa, kas īpašību ziņā ir līdzīga parastajai, tomēr daži tās veidi dabā sadalās daudzkārt ātrāk. Zem bioplastmasas nosaukuma slēpjas dažādi materiālu veidi, kas var būt izgatavoti gan no fosilajiem, gan no atjaunojamiem resursiem, piemēram, cietes vai celulozes.

2017. gadā pasaulē tika saražoti 2,05 miljoni tonnu bioplastmasas, kas veido mazāk nekā vienu procentu no 320 miljoniem tonnu kopumā saražotās plastmasas. Tomēr vairāk nekā pusi šā bioplastmasas apjoma veido no atjaunojamiem resursiem izgatavota plastmasa, kas nav bioloģiski noārdāma, piemēram, polietilēns vai polietilēna tereftalāts (PET). Tādējādi tā nevar risināt plastmasas piesārņojuma problēmu, tomēr arī šāda plastmasa ir draudzīgāka videi nekā no fosilajiem resursiem izgatavotā.

BIOPLASTMASAI IR TRĪS VEIDI:

- no fosilajiem resursiem ražoti materiāli, kas bioloģiski noārdās;

- no atjaunojamiem resursiem ražoti materiāli, kas bioloģiski nenoārdās;

- no atjaunojamiem resursiem ražoti materiāli, kas bioloģiski noārdās.

Bioplastmasu var izgatavot, piemēram, no kukurūzas cietes.

Eksperta komentārs: Jānis Lapsa, SIA "Zaļā josta" valdes priekšsēdētājs

Ir būtiski veidot izpratni, ka labākais risinājums vides stāvokļa uzlabošanai ir samazināt atkritumu apjomu līdz minimumam, bet jau radītos atkritumus sašķirot, pārstrādāt otrreizējās izejvielās vai izmantot enerģijas ieguvei.

Patlaban svarīgākais Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzdevums ir ievērojami pilnveidot atkritumu dalīto vākšanu un izlietota iepakojuma pārstrādes īpatsvaru. Valsts vides politika nākotnē paredz virkni pasākumu plastmasas izstrādājumu patēriņa ierobežošanai, sākot ar dabas resursu nodokļa palielinājumu un beidzot ar atsevišķu plastmasas iepakojumu un plastmasas izstrādājumu aizliegumu vai striktu ierobežojumu. Ari atkritumu apsaimniekotājus sagaida nopietns izaicinājums - viņiem ir jāpilnveido atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūra un vairākkārt jākāpina pārstrādē nonākušo šķiroto atkritumu apjomi.

Lai samazinātu plastmasas iepakojuma nonākšanu apkārtēja vidē, ir būtiski mainīt sabiedrības domāšanu. Ir svarīgi ierobežot plastmasas iepakojuma lietošanu, tā vietā izvēloties videi draudzīgu alternatīvu no papīra, kartona vai biopolimēriem, vai ari vienreizlietojamus izstrādājumus aizstāt ar vairākkārt lietojamiem iepakojumiem no stikla vai metāla.

Plastmasas atkritumi skaitļos

20% no sadzīves atkritumiem veido plastmasa, lielākoties iepakojums.

80 gadu ir minimālais laiks, kas nepieciešams, lai plastmasas pudele dabā sadalītos,

3050 tonnu plastmasas maisiņu Latvijā vidēji patērē gada laikā.

37,7 miljoni plastmasas atkritumu gabalu mētājas vietā ar lielāko šāda veida atkritumu blīvumu pasaulē - nelielās Hendersona salas pludmalēs Klusā okeāna dienvidos.

4% no pasaules naftas patēriņa izmanto plastmasas ražošanai.

2050. gadā

plastmasas atkritumu masa Pasaules okeānā pārsniegs zivju masu, ja piepildīsies Elenas Makārturas fonda prognozes un atkritumi turpinās nonākt okeānos līdzšinējā tempā.

@Jānis Barbans, Ilustētā zinātne