Sveicināti vortālā www.atkritumi.lv!
Atkritumu ietekme uz vidi

Ja izmetam dabā

Sadzīves atkritumiem sadaloties (sapūstot, sairstot), rodas cilvēku un dzīvnieku veselībai kaitīgas gāzes – oglekļa dioksīds, metāns un nelielos daudzumos citas gāzes.

Lielākā daļa no šīm gāzēm veicina arī klimata izmaiņas.

Ja atkritumu sastāvā ir priekšmeti, kas satur smagos metālus (piemēram: kadmiju, svinu, dzīvsudrabu) un citas bīstamas ķīmiskas vielas, tad dažādu ārējo vides faktoru iedarbības rezultātā, tām sadaloties, var tikt piesārņota augsne, ūdens tilpnes arī dzeramais ūdens.


Ja atkritumus dedzinām

Sadedzinot atkritumus nepiemērotos apstākļos (ugunskurā, mājas kurtuvē u.c.) rodas cilvēka veselībai kaitīgi izmeši – putekļi, smagie metāli, dioksīni, skābo lietu veidojošas gāzes, kā arī klimata izmaiņu veicinošas gāzes.

Daļa vielu dažādu procesu rezultātā kopā ar nokrišņiem vai putekļiem var nonākt atpakaļ uz zemes, piesārņojot augsni, ūdeņus, tādējādi pasliktinot vides stāvokli. Caur kultūraugiem, dzeramo ūdeni un elpceļiem piesārņojums var nonākt cilvēku vai dzīvnieku organismā pasliktinot veselību.


Ja apglabājam

Atkritumu apglabāšana poligonos aizņem lielas zemes platības. Sadzīves atkritumu apjoms Eiropā pieaug vidēji par 5 % gadā.

Ja nerūpēsimies par radīto atkritumu apjomu samazināšanu, mums būs jāmeklē papildus vietas atkritumu noglabāšanai. Jaunu poligonu izbūve prasa lielus kapitālieguldījumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu radītais piesārņojums nenokļūst virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos, novērstu gaisa piesārņojumu.