Sveicināti vortālā www.atkritumi.lv!

Sadzīves

Papīrs un kartons

Papīrs, kartons (makulatūra - avīzes, kartona kastes, grāmatas, žurnāli, brošūras u.c.)

Papīrs un kartons kopējo sadzīves atkritumu plūsmā ieņem vienu no galvenajām vietām, pat līdz 40% no kopējā sadzīves cieto atkritumu apjoma.

Papīrs tiek ražots no celulozes šķiedrām, kurām pievienotas vairākas ķīmiskās vielas, kas nosaka papīra īpašības un kvalitāti, kā arī ķimikālijas celulozes balināšanai. Bez šķiedrām un ķīmiskajām piedevām celulozes un papīra ražošanā nepieciešams arī liels daudzums enerģijas un ūdens. Papīra izgatavošanai nepieciešamo celulozi mūsdienās iegūst no koksnes vai izdala no makulatūras.

Galvenās izejvielas celulozes iegūšanai ir atjaunojamie resursi (kokmateriāli) un ūdens. Ražošanas procesa un produkta kvalitātes uzlabošanai papīra ražošanā tiek izmantotas dažādas piedevas. Savukārt, lai iegūtu kvalitatīvu iespiedpapīru celuloze ir jābalina.

Celulozes un papīra ražošanas ietekme uz vidi

Celulozes un papīra rūpniecībā vides piesārņojums galvenokārt rodas no celulozes sagatavošanas un balināšanas procesiem. Gaisā tiek emitēti sēru saturoši savienojumi – no 0,5 līdz 30 kg/t; slāpekļa oksīdi – no 1 līdz 3 kg/t, gaistošie organiskie savienojumi – 15kg/t, putekļi – 75-150 kg/t. Savukārt notekūdeņi var tikt piesārņoti ar hloru saturošiem savienojumiem, slāpekļa un fosfora savienojumiem, dažādiem organiskiem savienojumiem, smagiem metāliem. Ja balināšanas procesos neizmanto hlora savienojumus, tad veidojas melnie atsārmi.

Otrreizēji pārstrādātā papīra ražošanā ietekmi uz vidi, galvenokārt, izraisa emisijas ūdenī, cietie atkritumi (it īpaši, ja tiek izmantota krāsas attīrīšana ar skalošanas metodi kā to dara, piemēram, salvešu papīra ražotnēs) un emisijas atmosfērā. Emisijas atmosfērā pārsvarā saistītas ar enerģijas ražošanu, sadedzinot fosilo kurināmo elektroenerģijas ražošanas iekārtās. Lielākā daļa otrreizēji pārstrādātā papīra ražotņu ir apvienotas ar papīra ražošanu.

Vienas tonnas celulozes masas iegūšanai nepieciešamas apmēram 3,5 tonnas koksnes. No tās var izgatavot apmēram 1 tonnu biroja papīra. Tikpat daudz jauna biroja papīru iegūsim, ja savāksim un pārstrādāsim apmēram 1,3 tonnas makulatūras. Turklāt otrreizējai papīra pārstrādei nepieciešams par apmēram 70% mazāk enerģijas un par 60% mazāk ūdens.

Atkārtoti pārstrādājot 1 tonnu papīra, saglabāsim neskartus apmēram 14-18 kokus. Meži ir ne tikai dabas resursi. Tie ir Zemes zaļās plaušas, tie uzņem ogļskābo gāzi. kuru izelpojam, un ražo mums skābekli. Vidēja izmēra koks gadā absorbē aptuveni 6 kg ogļskābo gāzi (CO2). Mežs darbojas arī kā klimata regulators. Tas uzsūc un aizkavē pārlieku lielu mitrumu, bet sausumā dod veldzi. Mežs pasargā mūs no putekļiem. Mežā atrod sev mājvietu – augi, kukaiņi, puķes, zvēri, putni, u.c. Lai izaugtu koks, nepieciešami apmēram 25 – 40 gadi.

Pārstrādājot papīru samazinām arī klimatu izmaiņu veicinošo gāzu CO2 – par 900 g./kg, kā arī N02, SO2 emisiju gaisā, ūdens piesārņošanu ar hlora savienojumiem no balināšanas iekārtām.

Papīra un kartona pārstrāde

Papīra atkritumus var viegli pārstrādāt un dabā tie viegli noārdās (biodegradējas).

Papīru vai tā izstrādājumus, kas derīgi otrreizējai pārstrādāšanai, sauc arī par makulatūru piemēram: avīzes, kartona kastes, grāmatas, žurnāli, brošūras un citi papīra un kartona izstrādājumi.

Turpretī atkritumos nonākušais papīrs un kartons nav viendabīgs, tādēļ tā atkārtota pārstrāde ir iespējama, ja to sašķiro pa veidiem. Liela uzmanība jāpievērš arī tam, lai papīrs nebūtu piesārņots ar pārtikas produktu paliekām, metāla un koka piejaukumiem, aizsargpārklājumu (vaska, polimēra) u.c., jo tad papīra pārstrāde kļūst darbietilpīgāka.

No pārstrādājamā papīra otrreizējā ražošanā iegūst dažādus ikdienā lietojamus papīra izstrādājumus – avīzes, salvetes, biroja papīru un tipogrāfijas papīru, aploksnes, kartona kastes, ietinamo papīru, tapetes, olu paliktnīšus, siltumizolācijas vati u.c. produkciju.


Parādīt kartē pieņemšanas vietas