Sveicināti vortālā www.atkritumi.lv!

Sadzīves

Plastmasa

Plastmasas iepakojums (pudeles, maisiņi, ietinamā plēve, kārbiņas, trauciņi kastes u.c.)

Plastmasas izstrādājumi un iepakojums atšķirībā no stikla, papīra un metāla materiāliem ir “visjaunākais”. Mūsdienās 90% plastmasas iegūst no naftas pārstrādes produktiem. Plastmasas produkcijas ražošanai. Izmanto apmēram 4% no visa naftas patēriņa. Nafta ir neatjaunojamais dabas resurss. Svarīga polimēru īpašība ir augstā mehāniskā izturība. Tie ir termoplastiski. karsējot vispirms tie kļūst mīksti, pakāpeniski sāk kust, veidojot viskozu plūstošu šķidrumu. bet to nevar pārtvaicēt. Tie ir ūdens un gāzu necaurlaidīgi, ķīmiski stabili. No tiem var gatavot dažādas detaļas ķīmiskai aparatūrai, kā arī tvertnes ķīmiski agresīvu šķidrumu uzglabāšanai un transportēšanai. Plastmasas tiek plaši izmantotas arī citās dzīves jomās rūpniecībā, lauksaimniecībā, sevišķi iesaiņojamā materiāla ražošanā. Izlietotais iepakojuma materiāls, PET, kuru izmanto dzērienu pudeļu ražošanā, ir otrs vērtīgākais materiāls pēc alumīnija.

Plastmasu izmanto:

  • Kā primāro iepakojumu – maisiņi, pudeles, trauciņi, paliktņi u.c.
  • Kā sekundāro iepakojumu – produkcijas vienību kopīgai iepakošanai.
  • Kā transportiepakojumu (terciāro) – mucas, kastes, konteineri, eiro paliktņi, plēve kravu stiprināšanai.
  • Lai izgatavotu dažādus iepakojuma palīglīdzekļus; korķus, vākus, līmlentes, kravu nostiprinošas lentes.

 

Plastmasas ietekme uz vidi.

Polietilēna maisiņi ir viegli pieejami, tāpēc patērētāji tos lieto īsu brīdi. Lietotie maisiņi lielos apjomos nonāk atkritumos vai apkārtējā vidē. Vides speciālisti atzīst, ka polietilēna maisiņi ne tikai bojā vizuālo skatu pilsētu ielās, bet ietekmē vidi un tajā esošo dzīvību. Plastmasas atkritumi ik gadu nogalina ļoti daudz putnu un jūras zīdītāju. Turklāt, mirušajam dzīvniekam satrūdot, bīstamā plastmasa turpina paņemt aizvien jaunas dzīvības. Arī atkritumu poligonos daudzi dzīvnieki sapinās polietilēna maisiņos un aiziet bojā.

Pētnieki ir konstatējuši vairākus atkritumu plankumus, kas pārklāj okeāna teritoriju, kura ir divas reizes lielāka par ASV teritoriju. Tie lielākoties ir plastmasas atkritumi, ko okeāna straumes sadzinušas vienuviet. Aptuveni piektā daļa no šiem atkritumiem (to kopapjoms aptuveni 100 miljoni tonnu) okeānā nonākuši no kuģiem un naftas platformām. Pārējais – no sauszemes.

Plastmasas atkritumu apsaimniekošana

Noteiktus plastmasas atkritumu veidus var savākt un nodot pārstrādei. Lai gan plastmasas otrreizējā pārstrāde dažkārt nav ekonomiska, tomēr lielākajā daļā valstu to dara. Pārstrādājot 1 kg plastmasas atkritumus varam samazināt arī klimata pārmaiņu veicinošo gāzu CO2 izmešus par aptuveni 1.5 kg.

Plastmasu pārstrāde

Kā plastmasu pārstrādes metodes tiek izmantotas:

  • otrreizējā pārstrāde;
  • ķīmiskā destrukcija (hidrogenizācija, glikolīze, pirolīze, sintētiskās gāzes ieguve);
  • sadedzināšana (sadedzinot 1 kg polimēra iegūst tikpat daudz kaloriju kā sadedzinot 1 kg naftas);
  • destruktīvā ekstrūzija (iegūst zemmolekulārus produktus – eļļas, vaskus, smērvielas, u.c.).

 

Tomēr lielākajā daļā valstu reāli tiek izmantotas divas metodes: otrreizējā pārstrāde un sadedzināšana. Šodien Rietumeiropā tikai apmēram 22 % no visiem plastmasas atkritumiem tiek pārstrādāti, pārējie nonāk apglabāšanas vietās. Galvenais iemesls tam ir – sašķirot polimēru maisījumus pēc tā tipiem ir dārgi un darbietilpīgi. No pārstrādātās plastmasas iegūs jaunus plastmasas izstrādājumus – atkritumu maisus, plēves, drenāža caurules, logu rāmjus, kastes, sintētisko diegu, ko pievieno audumu ražošanā un citus izstrādājumus. Plastmasu maisījumu var pārstrādāt arī nesašķirotu. Šajā gadījumā neder parastās pārstrādes metodes. Tā kā šādi maisījumi ir neviendabīgi, tad no tiem var ražot tikai ļoti ierobežotu izstrādājumu klāstu – parku soliņus, komposta kastes, sētu dēļus, ceļu apmales, atkritumu urnas u.c. Pārtikas produktiem un kosmētikai paredzētos traukus izgatavo tikai no pirmreizējās plastmasas granulām.


Parādīt kartē pieņemšanas vietas