Sveicināti vortālā www.atkritumi.lv!

Bīstamie

Sadzīvē lietotie ķīmijas līdzekļi

Sadzīves ķīmija

Ikdienā mēs lietojam ļoti daudzus sadzīves ķīmijas produktus, piemēram, mazgāšanas līdzekļus, telpu uzkopšanas līdzekļus, gaisa atsvaidzinātājus, matu un citas krāsas, krāsu atšķaidītājus, dažādus aerosolus, traipu tīrīšanas līdzekļus, kosmētiku, augu aizsardzības līdzekļus un vēl daudz ko citu. Daudzi no šiem izstrādājumiem satur dažādas ķīmiskas vielas, kurām piemīt īpašības, kas padara tās bīstamas. Nepareiza vai neuzmanīga to lietošana var nodarīt kaitējumu cilvēkam, dzīviem organismiem un kaitējumu apkārtējai videi.

Dažu ķīmisko vielu kaitīgā ietekme izpaužas tūlītēji vai pāris stundu laikā pēc kontakta ar ķīmisko vielu. Dažām ķīmiskām vielām piemīt spēja laika gaitā uzkrāties organismā, piemēram, smagie metāli – svins, kadmijs u.c. Kad šādas vielas koncentrācija kādā no organisma daļām sasniedz noteiktu līmeni, cilvēks var saslimt. Savukārt saskare ar citām ķīmiskajām vielām var radīt dažādas alerģiskas reakcijas. Ir zināmas apmēram 2800 ķīmiskas vielas, kas cilvēka organismā var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram, kobalts, niķelis, hromāti, formalīns u.c. Vajadzētu atcerēties, ka ikdienā mēs vienlaicīgi esam pakļauti daudzu ķimikāliju ietekmei uzņemot tās caur ādu, ieelpojot, caur gremošanas sistēmu, caur brūci vai injekciju veidā. Ja ķīmiskajām vielām vai produktiem ir līdzīga (sinerģiska) iedarbība, tad bieži šīs īpašības summējas. Iespējams arī, ka viena ķīmiskā viela kombinācijā ar citu ķīmisko vielu var pastiprināt šīs otras ķīmiskās vielas iedarbību.

Patērētāja pirmā informācija par bīstamību ir etiķete. Etiķetē norāda to sastāvdaļu nosaukumus, kuri norāda uz produkta bīstamību, tāpēc gan iepērkoties, gan strādājot mājās un vēlāk izmetot produktu atkritumos rūpīgi iepazīstieties ar informāciju uz etiķetes.

Sadzīves ķīmijas marķējumu skaidrojums

Ražotājam vai importētājam ir jāklasificē ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un biocīdi atbilstoši to īpašībām un marķējumā jāsniedz informācija par ķīmiskās vielas, ķīmiskā produkta un biocīda bīstamības klasi, bīstamības simboliem, iedarbības raksturojumiem un drošības prasību apzīmējumiem.

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamības klases un to apzīmējumi:

 


Parādīt kartē pieņemšanas vietas
Ziņas
  • VARAM: nepieciešams veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus
  • Pārceļ bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu līdz 2023.gadam
  • Tekstila šķirošanas pakalpojums būs pieejams Cēsīs, Valmierā un vēl 20 ZAAO Eko laukumos
  • Pārdaugavas Zemgales priekšpilsētas iedzīvotājus aicina izteikt priekšlikumus par publiski pieejamu dalīto atkritumu šķirošanas punktu vietām
  • Liepupē slēdz šķiroto atkritumu laukumu
  • Rīgā ir uzstādītas unikālas cigarešu izsmēķu savākšanas / balsošanas tvertnes
  • Ogres namsaimnieka pārvaldībā esošo daudzdzīvokļu māju īpašnieki sākot ar 1. septembri, par lielgabarīta atkritumu savākšanu būs atbildīgi katrs pats
  • H&M uz laiku aptur tekstilatkritumu pieņemšanu savos veikalu tīklos
  • SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “”Piejūra”" aicina neievietot dalīti vāktā iepakojuma konteineros dažādus iepakojumus, kam nav realizācijas iespēju
  • Notiek riepu savākšanas akcija "Dod riepām otru dzīvi" astoņās Latvijas pilsētās
  • Lietotu apģērbu/apavu pieņemšanas un nodošanas vietas Rīgā
  • Līvānos turpmāk piemēros simbolisku maksu par autoriepu nodošanu
  • Paziņojums par jauno atkritumu apsaimniekošanas kārtību Rīgā no 2020.gada 20.maija 
  • Jūrmalā nolietoto elektrotehniku varēs nodot bez maksas
  • Par atpazīstamības zīmi “Riepa ar rītdienu”
  • Depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs no 2022.gada februāra
  • Paplašinās tekstila šķirošanas iespējas - pie sešiem Rimi veikaliem  uzstādīti konteineri tekstila šķirošanai
  • Katrs pilngadīgs iedzīvotājs var nodot četras riepas gadā bezmaksas arī Tukumā
  • Varēs ziedot pārtiku - tādejādi samazināsies pārtikas atkritumi
  • Kur ziedot nevajadzīgas, bet vēl labas drēbes
  • Dodoties uz "Getliņu" poligonu, iedzīvotājiem turpmāk būs jānorāda atkritumu veids un novads, no kura tie nāk
  • EP vienojas, ka līdz 2025.gadam jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu
Noderīgas saites